Apinis aizstāv Ainažu slimnīcu
Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere otrdien, 6. februārī, arī deputātiem izklāstīja biroja speciālistu pieredzēto un dokumentos fiksēto Ainažos, par ko runāts jau nedēļas garumā – ārstniecība praktiski nenotiek, bērniem neatkarīgi no slimības smaguma tiek atņemtas personīgās mantas, slimnīca izplatīta bērnu savstarpējā fiziskā un seksuālā vardarbība, bet, lai savaldītu, tiek pielietota fiksācija, turklāt citu bērnu klātbūtnē, kas ne vien ārstniecības vadlīnijās, bet normatīvajos aktos atļauta vien kā galējs līdzeklis un citiem neredzot.
"Slimnīcā bija noticis viss, kas likumā ir aizliegts.
Šie bērni bija sieti pie gultām savā palātās – piemēram, četrvietīgās palātās divi bērni ir piesieti un diviem uz to ir jāskatās. Tātad tas notiek visu bērnu priekšā," saka Grāvere.
Kā pārsteidzīgu Tiesībsarga biroja publiski celto trauksmi sauca Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Darbs psihiatrijā, jo vairāk bērnu psihiatrijā, neesot viegls, un jāņem vērā personāla un finansējuma trūkums, kas šos darbu tikai vairāk sarežģī. Taču tagad slimnīcas darbinieki tiekot aplieti ar dubļiem. "Mēs, aizstāvot vienu tiesības, pilnīgi netīšām esam pārbradājuši citu tiesības. (..)," viņš sacīja.
Apinis uzskata, ka cilvēkiem, kas nav speciālisti psihiatrijā, ir grūti izdarīt pareizus secinājumus par to, kādas metodes tiek lietotas pacientu nomierināšanā, un to, cik pamatota ir izvēlētā terapija. Tagad „Ainažos” strādājošais personāls izjūt milzīgu spiedienu un nosodījumu no sabiedrības puses, un par to līdzatbildīgs ir Tiesībsarga birojs.
Deputāti sašutuši par Ainažos notiekošo
Par šādu pozīciju sašuta deputāte Lolita Čigāne. Viņa uzsvēra – tiesībsarga ziņojumā minētais ir patiesi fakti, un satraukums par tiem ir vietā. "Ir ļoti svarīgi šajā gadījumā neturpināt mītu, ka "mums nav naudas". Šī ir vienkārši ļoti, ļoti slikti vadīta iestāde. Šeit nav jautājuma, pietiek vai nepietiek finansējuma. Šeit ir jautājums, vai cilvēki, kuriem ir konkrēti pienākumi, dara savu darbu vai ne," sacīja Čigāne.
"Lasot šo ziņojumu, man šķiet, ka es lasu kādas sliktas filmas scenāriju. Mēs esam redzējuši, kādas ir filmas, kur par ārstniecības iestādēm runa, un te es redzu arī – visi tie fakti ir minēti, kaut kādā filmē redzēti, un diemžēl tā nav filma. Tā ir reāla dzīve," bilda vēl viens deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Arī Grāvere, atbildot uz Apiņa pārmetumiem, norādīja – jāsāk kaut vai ar darba organizāciju. Piemēram, seksuāli agresīvu bērnu ievietošanu atsevišķā palātā, nevis kopā ar citiem bērniem.
Tāpat secināts, ka uzraugāmā palāta, kas būtu alternatīva fiksācijai, kurā vienu pašu ieliek satrakojušos bērnu un kuru tur var novērot, tāda ir tikai uz papīra – realitātē tā tiek izmantota kā parasta palāta, kurā vienlaikus ir vairāki bērni. "Varbūt neuzņemt 80 bērnus, uzņemt mazāk, bet, lai tā vide ir drošāka. Un nelikt kopā pa pieci pusaudži ar uzvedības traucējumiem, kuriem nav nevienas mantas, ko darīt! Ko viņi [citu] var darīt, kā sist viens otram pa galvu, vilkt bikses nost un izrādīties viens otram?! Tā vide rada to risku," neapmierinātību neslēpa Grāvere.
Turklāt slimnīcā uzņemti bērni, kuru vienīgā diagnoze ir atkarība. Taču valsts šai slimnīcai nav pasūtījusi atkarību ārstēšanu. Līdz ar to šie bērni tiek vienkārši izolēti, nevis viņiem sniegta medicīniska palīdzība. Vienlaikus gan visas puses atzīst arī ārstniecības personu, īpaši psihiatru trūkumu, un Veselības ministrijā norāda – darbs pie tā notiek.
Psihiatriem tikšot piesaistīti arī valsts apmaksāti logopēdi un ergoterapeiti, un no valsts maka beidzot varētu sākt finansēt arī psihologus, kas ar bērniem varētu strādāt psihiatra uzraudzībā. Vairāk tikšot attīstīta ambulatorā aprūpe, jo ne visiem bērniem vajadzīga stacionārā ārstēšana.
Trūkst speciālistu; psihiatrija atstāta novārtā
Diskusijā, kurā piedalījās Saeimas deputāti un daudzu institūciju pārstāvji, izskanēja arī norāde, ka visā Latvijā ir vien 16 bērnu psihiatri. Turklāt 10 no tiem strādā Rīgā, un jaunie speciālisti nebūt neraujas strādāt šajā sfērā. Tādējādi komisijā izskanēja skumjš secinājums, ka tuvākajos gados psihiatru skaits Latvijā neaugs un arī Ainažos, visticamāk, nebūs pastāvīgi strādājoša bērnu psihiatra.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atgādina, ka ministrija jau ilgstoši runājusi par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes nozarei, taču uzreiz piebilst, ka par situāciju „Ainažos” atbildība jāuzņemas arī atstādinātajai slimnīcas vadītājai Ilonai Balodei. Par reālo situāciju „Ainažos” ministrija neesot zinājusi, apgalvo Mūrmane-Umbraško. Notikušais kļuvis zināms pēc Veselības inspekcijas darba.
Saskaņā ar atbildīgo institūciju datiem, patlaban Latvijā ir tikai sešpadsmit bērnu psihiatri. Desmit no viņiem strādā Bērnu psihiatrijas klīnikā Rīgā. Jaunie ārsti bērnu psihiatra specialitāti izvēloties nelabprāt. Pēdējos gados pat neesot aizdevies aizpildīt visas valsts apmaksātās rezidentu vietas, kuras ir tikai trīs. Saeimas deputāts un ārsts Renārs Putniņš akcentē, ka psihiatrija allaž ir bijusi atstāta novārtā.
Lai arī jau iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā psihiatrija bijusi starp prioritārajām veselības aprūpes jomām, teju visa Eiropas nauda – vairāk nekā ceturtdaļa miljarda eiro - aizgājusi citām veselības aprūpes jomām. Tagad psihiatrijas jomā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga birojs pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” konstatējis virkni cilvēktiesību pārkāpumu. Pārbaudē konstatēts ārstu trūkums, nepietiekams uzturs bērniem un pašu pacientu vardarbība. Iestādes vadība pārmetumus noraida, sakot, ka pārmetumi nav patiesi.
