Lai gan Saeima ceturtdien, 5.maijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka par VID ierēdņiem nevarēs strādāt cilvēki, kuri valsts amatpersonas deklarācijā snieguši nepatiesas ziņas par mantisko stāvokli, Tiesībsarga biroja pārstāvis norāda uz neprecizitātēm šajā iecerē.
Priekšlikums sastāv no divām daļām, kur viena daļa saistīta ar interešu konflikta novēršanas likumu, kura pārkāpšana jau tagad ierēdnim var nozīmēt šķiršanos no amata. Savukārt otra daļa ir par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā, par ko arī paredzēta administratīvā atbildība, taču ne tāda sankciju kā atbrīvošanu no amata.
Koņuševskis norādīja, ka šāds nosacījums nonāktu pretrunā ar dubultās sodīšanas nepieļaujamību. Līdz ar to būtu papildināms Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot atbrīvošanu no amata kā papildu sodu arī par nepatiesu ziņu iesniegšanu.
Tāpat Tiesībsarga biroja pārstāvis uzsver, ka prasības būtu jāattiecina uz visiem valsts civildienestā strādājošajiem ierēdņiem un darbiniekiem, ne tikai VID strādājošajiem. To birojs esot norādīja arī Saeimas komisijai.
Arī Finanšu ministrijas parlametārais sekretārs Edgars Putra, kurš iesniedza priekšlikumu par izmaiņām, uzskata, ka šāda prasība jāattiecina ne tikai uz VID. Taču sākotnēji būtu jāsper vismaz solis attiecībā uz VID, jo tā ir valstij ļoti būtiska iestāde, viņš skaidroja.
