Tiesībsarga birojs pirms vairākiem gadiem pētījis vienaudžu vardarbības problēmu skolās un secinājis, ka no tās cieš katrs trešais bērns.
Grāvere pauda pārliecību, ka regulējums šajā jomā ir labs, taču problēma saistīta ar tā īstenošanu: „Regulējums ir pilnīgs, es uzskatu, trūkuma regulējumā nav. Par vardarbību skolā ir noteikts, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos jābūt noteiktai izglītojamā rīcībai.” Viņa skaidroja - ja bērns konstatē kāda darbībā draudus sava vai citas personas drošībai, jau iekšējās kārtības noteikumos jābūt skaidri atrunātam, kā bērnam šādā situācijā ir jārīkojas. Tāpat likums paredz, ka iekšējās kārtības noteikumos jābūt paredzētai vadītāja un pedagoga rīcībai, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.
Taču aktuāls ir jautājums, vai bērns zina, kā viņam ir jārīkojas, saskaroties ar vardarbību: „Skolas iekšējās kārtības noteikumi ir tas dokuments, kuram ir jābūt kā rokasgrāmatai, jo tajā regulēta visas skolas dzīve: gan ģērbšanās, gan uzvedības noteikumi, ko drīkst vai nedrīkst darīt, kā rīkoties, ja kāds kaut ko pārkāpj. Bērni ar tiem noteikumiem tiek iepazīstināti, to arī likums paredz. Cits jautājums – cik šis iekšējais normatīvais akts ir dzīvs, cik tas tiek piemērots, vai tur vispār šī kārtība ir noteikta,” norādīja Tiesībsarga birojs.
Konstatējot vardarbību pret bērnu, būtu nekavējoties jāvēršas policijā. „Policija ir jāiesaista uzreiz, jo ir svarīgi konstatēt to, kamēr neviens vēl nemaina liecības, kamēr ir liecinieki un visiem tas vēl ir svaigā atmiņā. Lai policija konstatē faktu, to, ka tas noticis,” skaidroja speciāliste.
Tam, kurš pirmais to [vardrabību] konstatē, ir pienākums informēt policiju. Par to nedrīkst klusēt,” uzsvēra Grāvere
Savukārt bērnam būtu par to jāvēršas pie pirmā pieaugušā, ko viņš ierauga pēc vardarbības gadījuma.
Kā norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve, normatīvie akti paredz, ka no vardarbības cietušam bērnam ir tiesības saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko palīdzību.
„Skolai nav sociālās korekcijas funkcija, tai ir audzināšanas pienākums, izglītošana. Bet sociālo korekciju veic pašvaldību, kurā ir jābūt atbildīgajam dienestam, kam deleģēta funkcija izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmas,” skaidroja Grāvere.
Likumiskais regulējums ir, bet trūkst tā piepildījuma, atzina speciāliste.
„Galvenais trūkums, ka pašvaldības ignorē likumā noteikto pienākumu veikt uzvedības korekciju tiem bērniem, kas slikti uzvedas,” uzsvēra speciāliste.
Grāvere atzina, ka situācijā, kad notikusi vardarbība pret bērnu, parasti sākumā tiek iesaistīta policija, un tikai sarežģītākajos gadījumos, kad cilvēks secina, ka valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms nedarbojas vai darbojas neefektīvi, lieta nonāk Tiesībsarga birojā.
Jau vēstīts, ka plašu rezonansi izraisījis kārtējais vardarbības gadījums skolā - šoreiz īpaši šokējošs, jo Jaunjelgavas vidusskolas pirmklasnieku smagi piekāvuši divi piektās klases skolnieki.
Tiesībsarga biroja speciāliste informēja, ka veicot pašvaldību aptauju pirms diviem gadiem, Jaunjelgavā tika apgalvots, ka sociālās korekcijas programmas izstrādā sociālais dienests un korekcijas programma nebija izstrādāta nevienam bērnam.
