Ģimenes ārstam jāpieņem pacients piecu darba dienu laikā. Savukārt, ja ir aizdomas par vēzi, izmantojot tā dēvēto „zaļo koridoru”, onkologa konsultāciju jānodrošina desmit dienās. Vēl ir arī īpaša kārtība attiecībā uz steidzamības kārtā veicamajām endoprotezēšanas operācijām.
Tomēr Latvijā nav vispārēja regulējuma normatīvajos aktos, kāds ir maksimālais rindas garums vizītei pie ārstiem speciālistiem vai uz izmeklējumiem. Atsevišķās valstīs šāda gan prakse pastāv.
Tiesībsarga birojs ar cerībām raugās uz topošajiem Ministru Kabineta noteikumiem, kas skar obligātās veselības apdrošināšanas nianses. „Tad, kad tika izstrādāts likums, tad viena no lietām, ko mēs gribam ieraudzīt, kā jaunais likums dzīvē uzlabos veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Toreiz bija runas, ka tas nav likuma jautājums, tas jau būs pavadošo noteikumu jautājums. Tad, lūk, mēs šajos noteikumos vēlētos ieraudzīt, kur iedzīvotājiem ir apsolījums, kāda ir valsts garantija, kādā periodā viņi var rēķināties, ja viņi ir iekļāvušies veselības apdrošināšanas sistēmā, ka viņi tiks pie speciālista,” norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Veselības ministrijā norāda, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pamatā ir divi galvenie uzdevumi: pakāpeniska nozares finansējuma palielināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Stabila finansējuma augšana ļaušot risināt nozares akūtākās problēmas, tajā skaitā, mazināt rindas uz izmeklējumiem un pie ārstiem.
Tomēr konkrēts solījums par maksimālo rindā gaidīšanas laiku uz pakalpojumiem nav paredzēts.
Tas izriet no ministrijas pārstāvja Oskara Šneidera teiktā: „Ierakstīt termiņus, kādos tiek paredzēts nodrošināt to vai citu pakalpojumu, šobrīd papildu jau noteiktajam dienu vai nedēļu skaitam nav paredzēts. Vēršam uzmanību, ka rindu garums dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgs. Līdz ar to arī rinda nav konsekventa visās ārstniecības iestādēs, un tā nav vienlīdz gara.”
Veselības apdrošināšanu kā sociālā nodokļa sasaisti ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ieviesīs no nākamā gada. Vairākums iedzīvotāju būs automātiski apdrošināti, proti, vispārējā nodokļu režīmā strādājošie vai kādai no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām piederošie, piemēram, bērni, pensionāri, reģistrētie bezdarbnieki, skolēni vai pilna laika programmās studējošie, vai cilvēki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Taču tiem, kas nebūs automātiski apdrošināti, būs jāveic brīvprātīgas iemaksas, jau sākot no šī gada septembra. Tad nākamgad varēs saņemt valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, vizītes pie ārstiem speciālistiem, izmeklējumus, maksājot tikai pacienta iemaksas, kā šobrīd. Citādi būs jāārstējas par pilnu maksu.
Veselības ministrija šobrīd tieši strādā pie Ministru Kabineta noteikumiem, kas definēs veselības aprūpes minimumu cilvēkiem, kas nav apdrošināti. „Atbilstoši likumam runa ir par neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta sniegto aprūpi, dzemdību palīdzību, veselības aprūpi pie noteiktām slimībām, kas ir ar apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, tās ir infekcijas slimības un psihiskās saslimšanas,” stāsta ministrijas pārstāvis Šneiders.
Atbilstoši plānam šie noteikumi jāapstiprina valdībā līdz šāgada septembrim. Tiesībsarga birojs savukārt sekos līdzi tam, kā valdībai sokas ar Ministru kabineta noteikumu ieviešanu – gan termiņa, gan satura ziņā.
