Jau vēstīts, ka tiesībsarga amatam atkārtoti virza pašreizējo tiesībsargu Jansonu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju, bijušo Valsts policijas amatpersonu Ilzi Bērziņu-Ruķeri.
Latvijas Radio korespondente ziņoja, ka abi tiesībsarga amata kandidāti ir saņēmuši gan Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes, gan Drošības policijas atzinumu par atbilstību augstā amata prasībām.
Drošība, nodarbinātība, bērnu tiesības
Bērziņa-Ruķere, runājot par darāmajiem darbiem tiesībsarga amatā, uzsvēra, ka būtu jārunā par cilvēktiesībām un drošību, proti, par to, cik droši cilvēki jūtas ikdienā. Vēl Bērziņa-Ruķere solīja vērst uzmanību uz atbalstu vientuļajiem cilvēkiem un cīnīties ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.
Viņasprāt, jārisina jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātības jautājumi, jo gan jauniešiem, gan pirmspensijas vecuma cilvēkiem nereti ir grūtības uzsākt darba attiecības.
Savukārt pašreizējais tiesībsargs Jansons norādīja, ka viņš ir daudz darījis bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz bērnu namu deinstitucionalizācijas plānu, kas jau ir guvis atbalstu valdībā. Viņš sola šajā jomā darboties arī nākamajos piecos gados.
Jansons minēja arī, ka vēl viena prioritāte ir lūkot, lai Latvijā tiktu ievērotas patvēruma meklētāju cilvēktiesības un tiesības uz reliģijas brīvību.
Cilvēktiesību centrs kritizē Jansonu
Debates Saeimas Cilvēktiesību komisijā norisinājās samērā mierīgi. Nevalstiskās organizācijas bija nedaudz kritiskākas, proti, Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvji pauda viedokli, ka Jansons ir populistisks un vairāk runā par jautājumiem, kas nav pretrunīgi.
Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda izbrīnu par to, ka Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē jautājumi amata pretendentiem bija nekonkrēti, arī atbildēm atvēlētais laiks bija dažāds – Jansonam ļauts runāt vairāk.
Kamenskas vērtējumā, Bērziņai-Ruķerei ir plašāka un daudzveidīgāka darba pieredze, arī starptautiskā mērogā un nevalstiskajās organizācijās nekā Jansonam.
Viņš savukārt atsevišķos jautājumos sniedzis detalizētāku nostāju, vērtēja Kamenska, gan atzīstot - uz Jansona kandidatūru jāraugās ar citām acīm, jo viņam jau ir pieredze amatā.
Kamenska norādīja, ka vēlētos, lai tiesībsargs nebaidītos runāt par sabiedrība jūtīgiem jautājumiem. Jansons, pēc Kamenskas domām, ziņojumos pievērsies arī jūtīgiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz seksuālajām minoritātēm, taču publiskās uzstāšanās reizēs šie jūtīgie jautājumi izpalikuši.
Centra direktore uzskata, ka diskusija par tiesībsarga amata kandidatūrām ir "mazliet nokavēta", taču labi ir tas, ka pašreizējā tiesībsarga pilnvaru termiņš netiek pagarināts automātiski un kā uz tiesībsarga amatu pretendē divi cilvēki, kas tiks vērtēti un par kuriem tiks izteikti viedokļi.
Uzteic Jansona pieredzi
Deputāti vairāk iztaujāja Bērziņu-Ruķeri, kura sabiedrībā ir mazāk zināma. Viņai jautāja par līdzšinējo darbu Valsts policijā, par to, kas, viņasprāt, ir labi paveikts Tiesībsarga birojā Jansona vadībā un kas būtu uzlabojams. Viņa atzina, ka turpinātu Jansona iesākto bērnu namu deinstitucionalizāciju.
Deputāti Jansonu iztaujāja mazāk, un no komisijas deputātu puses bija jūtams lielāks atbalsts viņa kandidatūrai. To pauda, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis.
Arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš atzina, ka labprāt redzētu Jansonu turpinām iesākto.
Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) atzina: lai arī abi tiesībsarga amata kandidāti ir spēcīgi, pašreizējam Tiesībsarga biroja vadītājam Jansonam ir vairākas priekšrocības, jo viņš šo amatu ieņēmis līdz šim, tāpēc paudis skaidrāku vīziju par paveikto un ieplānotajiem darbiem.
"Protams, abi kandidāti ir spēcīgi. Protams, ka Jansona kungam ir lielāks pamats un iepriekšēja darba pieredze tieši tiesībsarga amatā.
Viņš, teiksim, ļoti skaidri var izstāstīt, gan ko viņš ir darījis, gan arī iedot par pieciem gadiem tādu skaidru redzējumu arī, kas būtu jādara nākotnē.
Bet man ir jāatzīst, ka arī Ilze Bērziņa-Ruķere bija ļoti profesionāla un arī viņai bija redzējums. Droši vien, ka vērtīgākais ir tas, ka abi tiesībsarga amata kandidāti atsaucās viens uz otru. Tas nozīmē, ka šī platforma, redzējums par to, kādam ir jābūt tiesībsargam Latvijā, ir līdzīga. Tas šajā gadījumā garantē, ka tiek turpinātas iestrādes un mēs varam cerēt, ka mums būs tikpat spēcīgs tiesībsargs,” teica Laizāne.
Lībiņa-Egnere: Jansons pacēlis "ērtas tēmas"
Tikmēr "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka pašreizējais tiesībsargs ir ļoti aktīvs, taču šaubas ir par to, vai viņa aktualizētie jautājumi ir paši svarīgākie un būtiskākie.
Tiesībsargs, pēc Lībiņas-Egneres domām, ir pacēlis "ērtas tēmas", bet sāpīgiem jautājumiem, piemēram, vardarbībai ģimenē un pret sievietēm liela vērība nav pievērsta.
"[Jansons] ir izvēlējies populārāko ceļu, ka nonākt ziņu virsrakstos," lēsa Lībiņa-Egnere, norādot - vēlētos, lai tiesībsargs vairāk palīdzētu risināt ar cilvēktiesībām saistītos jautājumus.
Viņa arī norādīja, ka "Vienotības" mērķis, virzot Bērziņas-Rukeres kandidatūru tiesībsarga amatā, bija panākt nepieciešamo diskusija, pirms tiek izvēlēts tiesībsargs nākamajiem pieciem gadiem. "Tas, ka šobrīd ir divi kandidātu, tas palīdz tiesībsarga institūcijai saprast, kas ir tās problēmas," norādīja Saeimas deputāte.
Ceturtdien, 18.februārī, Jansonu Saeimas plenārsēdē uzklausīs arī pārējie Saeimas deputāti.
Jau ziņots, ka partija „Vienotība” tiesībsarga amatam virzījusi Bērziņu-Ruķeri, bet partija "Saskaņa" par atbalstu vienai no kandidatūrām vēl plāno diskutēt savā frakcijā. Iepriekš "Saskaņa" tiesībsarga amatā Jansonu atbalstīja.
Balsojums par tiesībsargu gaidāms laikā no 24.februāra līdz 6.martam.
Jansona pašreizējais pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā noslēgsies šā gada 16.martā.
