Tiesāšanās aizvien ilgst gadiem

Pēc ugunsgrēka Ķempes ielā, kur nesagaidot glābēju palīdzību, pa logu izlēca visa ģimene, līdz tiesas spriedumam par amatpersonu bezdarbību bija jāgaida deviņi gadi - četrus gadus izmeklēja, piecus tiesāja.

Līdzīgs tiesāšanās laiks bija arī tā dēvētajā digitāllietā, kurā spriedumu pasludināja šī gada maijā. Turklāt tā ir tikai pirmā tiesas instance.

Statistika liecina, ka krimināllietu skaits, kur pirmās instances spriedumi jāgaida vairāk nekā trīs gadus, pieaug. Tiesnesis Juris Stukāns to skaidro ar prasībām, kas jāizpilda tiesas spriešanā. „Ja no mums tiek prasīts katru liecinieku atrast un izsaukt uz tiesas zāli, mēs esam spiesti atlikt lietu, kamēr liecinieks ierodas. Šeit jāņem vērā ekonomiskie apstākļi. Cilvēks dzīvoja Latvijā, aizbrauc uz ārzemēs, un, lai viņu dabūtu atpakaļ uz tiesas procesu, tas prasa pavisam citu procedūru, kura jau prasa pusgadu, lai mēs paziņotu uz ārvalstīm,” stāsta Stukāns.

To, ka uz tiesas sēdi neierodas liecinieki, akcentē arī advokāts Alozis Vaznis, kas specializējies krimināllietās.

Tomēr viņš arī uzsver, ka tiesās nonāk slikti sagatavotas lietas - pat simt sējumos, ko drīzāk varot dēvēt par makulatūru, jo lietās ielikti arī dokumenti, kuriem nav nekādas nozīmes.

„Tagad tam nabaga tiesnesim ir jāmēģina to cilvēku notiesāt vai attaisnot. un bieži tā situācija ir tāda - ja mēs vērtējam nopietni tos pierādījumus - tā kā atainots, tomēr tur tā ka kaut kas būtu, bet, lai notiesātu, tur tomēr kaut kas trūkst, un tad nu viņam ir jāņem uz savas sirdsapziņas, ko darīt. Tas ir - izmeklēšanas brāķis ir jāņem  uz savas sirdsapziņas labot,” norāda Vaznis.

Tādēļ, viņaprāt, būtu tiesai jādod tiesības nekvalitatīvās lietas dot atpakaļ pārstrādāšanai. Tas gan nav Tieslietu ministrijas plānos. Tomēr izmeklēšanas lietu kvalitātes problēmas atzīst arī tiesās. Iekšlietu ministrija tam sola ķerties klāt nākamgad - tad tikšot meklētas iespējas kādā universitātē atvērt  fakultāti vai nodaļu speciālistu sagatavošanai.

Tikmēr Tieslietu ministrijā uzsver, ka ilgo lietu skaita palielinājums neesot būtisks un ministrija jau līdz šim spērusi soļus situācijas uzlabošanai. Ieviesta gan stingrāka kontrole sēžu kavētājiem, kas aizbildinās ar slimībām, gan vienots advokātu, prokuroru kalendārs, lai tiesas sēdes nepārklātos. Iecerētas un iesāktas arī tiesu reformas, un Augstākajā tiesā saka - tam ir rezultāts. „Likvidēta tiesu palāta, kur bija visliesākais tiesu ilgums, un šīs lietas sadalītas starp apgabaltiesām, un pakāpeniski slodze starp tiesām tika izlīdzināta un izskatīšanas ilgums samazinās,” saka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.

Agrāk kopumā Latvijā vidējais lietu izskatīšanas termiņš bijis 300 dienu, tagad - 200. Lai  gan dati neesot apkopoti, Augstākajā tiesā arī apgalvo, ka samazinās to lietu skaits, par kurām jāatzīst, ka tās nav izskatītas saprātīgos termiņos. Taču lietās, kurās šie termiņi nav ievēroti, ir jāmīkstina sods.

Juris Stukāns saka - ir vērts padomāt, kā atvieglot liecinieku nopratināšanu, lai tiesvedības ilgumu samazinātu, jo liecinieki, kas nopratināti jau izmeklēšanas laikā, nereti  neredzot jēgu vēl nākt uz tiesu.

„Varbūt mēs varam runāt par liecinieku nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanā, piedaloties tiesnesim un otrai pusei - tas ir, aizstāvībai. Ja mēs to nodrošinām sākotnējā posmā, tad viņa atkārtota aicināšana uz tiesu nebūs nepieciešama un mēs varētu ātrāk skatīt lietas,” norāda Stukāns.

Tas gan vēl esot tikai projekts, par kuru diskusijas tikai sāktas.

No nākamā gada tā saukto Lemberga krimināllietu, kas tiek iztiesāta jau septīto gadu, Rīgas apgabaltiesā iecerēts skatīt intensīvāk, uz sēdēm pulcējoties katru dienu, nevis trīs reizes nedēļā, kā tas ir pašlaik. Šāds lēmums tiesā pieņemts, lai nodrošinātu saprātīgu termiņu ievērošanu. Apsūdzētais Aivars Lembergs gan uzskata – tas darīts, lai liegtu reālas tiesības uz aizstāvību.