Rīgas tiesās vērojama augstāka noslodze salīdzinājumā ar reģionālajām tiesām.
2022. gadā visās trīs tiesu instancēs kopumā saņemtas 138 065 lietas, savukārt izskatīto lietu skaits ir 130 040. Vidēji viens tiesnesis aizvadītajā gadā izskatīšanai saņēma aptuveni 105 lietas, savukārt izskatīja vidēji 98 lietas.
Vidējais termiņš lietu izskatīšanai katrā tiesu instancē ir aptuveni septiņi mēneši.
Advokāts Jānis Rozenbergs padomes sēdē norādīja, ka, spriežot pēc datiem, tiesu efektivitāte pēdējo četru gadu laikā ir kritusies līdz pat 25%.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra, ka, viņaprāt, galvenais iemesls tiesu efektivitātes krišanai ir slodzes neizlīdzināšana visā Latvijā, jo ir tiesas, kurās ir liels veco lietu uzkrājums, un tās velk visu statistiku uz leju.
Tāpat viņš piebilda, ka, iespējams, lietas ir kļuvušas sarežģītākas.
Tiesu 2022. gada darbības rādītāju analīze tiks izmantota turpmākam Tieslietu padomes darbam, lai efektivizētu un optimizētu tiesu darbu.
Tieslietu padome lēma arī sasaukt Tiesnešu neklātienes konferenci 17. aprīlī un 18. aprīlī plkst.9, lai ievēlētu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu ētikas komisijas locekļus. Par tiesnešu neklātienes konferences vadītāju noteikts Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs, tiesnesis Juris Siliņš, bet par sekretāri – Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inese Ušakova.