Panorāma

Ugunsgrēks Rīgas pilī: eksperti par izcelšanās vietu nav vienisprātis

Panorāma

Politologs Ivars Ījabs par Rīgas kartēm

Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības tiesās

Tiesās pieņemtas prasības par 350 miljoniem latu pret «Maxima» cēlējiem un saimniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas tiesas līdz šim pieņēmušas izskatīšanai astoņas prasības par 350 miljoniem latu saistībā ar naudas piedziņu no sagruvušās Zolitūdes „Maxima” ēkas cēlējiem un saimniekiem par Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem. Kopumā šādas prasības būšot ap 30, tostarp – arī Anglijā un Amerikā.

Teritorijā ap sagruvušo veikalu „Maxima” valda nosacīts miers. Mazs traktoriņš šķūrē sniegu, cits – izber būvgružus. Kamēr policijas izmeklēšana ieilgst un traģēdijas vietu klāj sniegs, par jaunu cīņas lauku varētu kļūt tiesu zāles. Jo tie, kuru mammas, tēti, brāļi un māsas mira šeit, sākuši tiesās celt civilprasības pret visiem, viņuprāt, juridiski atbildīgajiem: arhitektiem, projekta attīstītājiem, ēkas cēlējiem, Rīgas domi un „Maximu”.

Oskars Bonus traģēdijā zaudēja tēti, un viņš sola tiesāties: „Es noteikti vērsīšos tiesā, tas ir jādara, ja mēs gribam jaunu tiesu praksi. Līdz šim ir pierādījumi, ka cilvēks nav galvenais. Pārsvarā dominē nauda, bizness un personīgās intereses.”

Cietušo advokāts Aldis Gobzems apliecina, ka pie viņa vērsušies ap 30 cilvēku. „Tā ka šis ir tikai sākums, jo mūsu izpratnē – krimināllietā rezultāta nebūs,” saka advokāts.

Rīgas apgabaltiesā iesniegtas trīs prasības: par 50, 40 un 10 miljoniem latu. Rīgas rajona tiesā viena prasība par 70 miljoniem eiro. Pa vienai šādai prasībai arī Talsu rajona tiesā un  Zemgales priekšpilsētas tiesā. Vēl divas prasības - Centra rajona tiesā.

„Vai vispār cilvēka dzīvību var izteikt naudā? Tāpēc mēs paņēmām „Maxima” grupas viena gada peļņu un nolēmām vismaz vērst šos 70 miljonu prasību, kas ir tikai viena gada peļņa,” skaidro Oskars Bonus.

Tā kā lietas var iesniegt vai nu pēc prasītāja, vai atbildētāja dzīvesvietas, tad vairāki procesi varētu notikt arī Londonā vai Ņujorkā, jo tieši tur dzīvo bojā gājušo radinieki. „Londonā tās būs zināmas izmaksas, jo ir jāatrod advokāti. Bet, ja mēs atradīsim, prasība būs noteikti. Otrs jautājums, kas jāatrisina – vai ASV tiesas spriedumu iespējams īstenot Latvijā, un ja tā būs, sniegsim prasību arī tur. Mūsu mērķis ir parādīt, ka šis nav lokāls notikums, tās ir starptautiskas kompānijas un viņām starptautiskās tiesvedības ir arī jānes atbildība,” norāda advokāts.

Par to, ka atbildība ir jāuzņemas, nešaubās arī Imants Burvis. Viņš pēc Zolitūdes traģēdijas apglabāja dēlu. Taču civilprasībai viņš netic. „Es neredzu lielu jēgu – kas tad tur būs vainīgs? „Maxima”? Vai „Re&re”, kas gadiem sponsorē valdošās partijas,” skeptisks ir Imants Burvis.

Burvis vairāk cerētu uz neatkarīgu komisiju, kas uzraudzītu izmeklēšanu un stāstītu sabiedrībai par ekspertīžu gaitu: „Ja jau ministru prezidents pateica, ka neuzticas prokuratūrai un ir jāveido šī komisija, tad jau skaidrs, ka tādai ir jābūt. Reāli kas ir vainīgs? Otkatu sistēma, kas izveidojusies 15 gadu laikā.”

Tikmēr advokātu birojos top jauni prasību pieteikumi. Pēc tam, kad tiks iesniegtas prasības no mirušo radiniekiem, sekos jaunas prasības no pašiem traģēdijā cietušajiem. Tās gan būs par krietni mazāku summu. Ja prasību pieteicējiem izdosies iegūt prasītos miljonus, lielāko daļu naudas viņi ziedos ugunsdzēsējiem un mediķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti