Tieslietu ministrijas sagatavotie un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi paredz, ka sūdzību par atteikumu sākumā varēs apstrīdēt ģenerālprokuroram, bet viņa lēmumu – tiesai. Taču nu tiek lauzti šķēpi par to, kurai tiesai sūdzību izskatīšanu uzticēt.
Ministrijas darba grupā nolemts, ka šis uzdevums deleģējams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Savukārt tas jauno pienākumu uzņemties nevēlas.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina saka, ka darba grupa uzklausīja gan Augstākās tiesas, gan Administratīvās apgabaltiesas viedokli. Pēdējā izteikusies, ka varētu strīdus par pielaidēm šķetināt.
Tomēr lēmēju svaru kausi nosvērās par labu Augstākajai tiesai. „Izšķīrāmies par labu noteikt šo kompetenci Augtākajā tiesai, jo arī šobrīd ir virkne izņēmuma lietu noteikti Augstākajai tiesai, kur viņi skata to kā vienīgā tiesu instance. Jo ir uzsvērts šis lietas īpašais jūtīgums,” skaidro Medina.
Tas gan nenozīmējot, ka zemākas instances tiesas tiesnešiem politiķi neuzticas. Administratīvās apgabaltiesas vadītājs Māris Vīgants piekrīt ministrijas viedoklim: „Augstākā tiesa jau vēsturiski kādu noteiktu laiku lemj jautājumus par sankciju došanu par tām darbībām, kas veicamas sevišķā kārtībā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā tiek skatīti iekšlietu ministru lēmumi par iekļaušanu tā saucamajā melnajā sarakstā.”
Tiesnesis saka, ka nav racionāla pamata ģenerālprokurora lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu uzticēt viņa vadītajai Administratīvajai apgabaltiesai. Vīganta vadītās tiesas tiesnešiem nav arī nepieciešamās pielaides darbam ar valsts noslēpumu, kas vajadzīga, lai šo jautājumu vērtētu.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzskata, ka pielaides trūkums tiesnešiem nav pamatots arguments. Tiesu sistēmā jau ir radīti vairāki izņēmumi, piemēram, kasācijas instances tiesneši lemj par melnajā saraktā iekļaujamajiem. Taču šādi izņēmumi nebūtu jāvairo.
„Mēs visu laiku veidojam kaut kādus izņēmumus, varbūt tāpēc mums tā tiesu sistēma arī buksē.
Ja tiesību politiķu mērķis ir gremdēt Augstāko tiesu, tad varbūt viņiem būs jāuzņemas arī atbildība,” saka Krūmiņa.
Krūmiņa norāda arī uz viņas vadītā departamenta lielo slodzi. Šobrīd kopumā desmit tiesnešiem ir neizstatītas vairāk nekā 900 lietas. Savukārt apgabaltiesā neizskatīto lietu pārpalikums ir ap 800 uz 23 tiesnešiem.
Sūdzības par ģenerālprokurora lēmumu pielaižu jautājumā būs jāskata ārpus kārtas, un tas vēl vairāk kavēs citu lietu izskatīšanu. „Es nekādā gadījumā nevaru teikt, ka šie termiņi, kādos mēs jau pašlaik skatām lietas, atbilstu personu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Jo vairāk šādi izņēmumi tiek radīti, jo vairāk faktiski tā sistēma pati par sevi buksē,” norāda Krūmiņa.
Atbildīgās ministrijas pārstāve saka, nolemtais nav akmenī cirsts. Līdz augustam, kad valdībai piedāvās gala risinājumu, visu pušu iebildumi būs izvērtēti.
Lai risinātu Augstākās tiesas slodzes problēmas, ministrija prasīs tiesai piešķirt papildu finansējumu. Medina arī nedomā, ka jaunā pienākuma dēļ Augstākās tiesas departamentā stipri pieaugs izskatāmo lietu skaits.
