Apsūdzība Viņķelei celta par to, ka viņai, zinot par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021. gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu, bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Minēto stratēģiju Viņķele neizstrādāja, tādējādi viņa neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara,
lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Krimināllikums par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
KONTEKSTS:
2020. gada novembrī Eiropas Savienība piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties uz 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija lēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās ES valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un Viņķelei šā gada februārī uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
