Saskaņā ar apsūdzību pirms gandrīz pieciem gadiem Ilmārs Poikāns konstatēja VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā caurumu, kas ļāva bez autentifikācijas iegūt elektronisko dokumentu failus. Vēlāk trīs mēnešu garumā Poikāns esot lejupielādējis gandrīz septiņus ar pusi miljonus dokumentu ar juridisko un fizisko personu datiem. Vēlāk daļa no šiem dokumentiem, kas attiecās uz atalgojumu valsts iestādēs un uzņēmumos, apstrādātā veidā nonāca pie medijiem. Sākumā Poikāns tika turēts aizdomās par datubāzes uzlaušanu, taču vēlāk prokuratūra kriminālprocesu šajā daļā izbeidza. Arī atlikušajos apsūdzības pantos Poikāns jeb Neo savu vainu neatzīst.
Lietā ir divi cietušie - Valsts ieņēmumu dienests un banka ABLV, kas gan iepriekš, gan tagad atteicās komentēt savu saistību ar šo kriminālprocesu. Saskaņā ar apsūdzību, Poikāna rīcībā līdz ar pārējiem datiem bija nonākuši 250 dokumenti ar ziņām par bankas darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Tieši banka ABLV negribēja, lai process būtu atklāts, liecina tiesneses Unas Melamedas teiktais.
Poikāna aizstāvji gan iebilda, ka šādas bažas esot abstraktas, jo atsevišķas sēdes varētu slēgt tad, ja tiešām būtu paredzēts apspriest ar banku saistīto elektronisko dokumentu saturu. Advokāts Aldis Alliks arī uzsvēra, ka jādomā būtu arī par sabiedrības tiesībām sekot tiesas gaitai. Tomēr ABLV pārstāvošais advokāts Jānis Rozenbergs no savas pozīcijas neatkāpās.
Tiesa pēc neilgām pārdomām nolēma bankas lūgumu izpildīt - tāds pats viedoklis bija arī prokurorei un VID. Tāpēc lieciniekus tiesa pratināja jau slēgti - kā pirmā no tiem bija Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Nagla. Viņas mājās saistībā ar lietu policija veica kratīšanu, kuras dēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēlāk piesprieda Latvijas valstij maksāt Naglai kompensāciju par vārda brīvības pārkāpšanu. Naglu arī mulsina tas, ka Poikāns ir padarīts par vienīgo grēkāzi, kamēr par EDS caurumu zinājušās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas tikušas cauri sveikā.
Jāatgādina, ka neilgi pēc Neo aktivitātēm Saeima Valsts pārvaldes iekārtas likumā iekļāva prasību valsts iestādēm savās mājaslapās katru mēnesi publicēt valsts amatpersonu atalgojumu.
