Irākieša Hasana ģimeni pieminējām, stāstot par Torņakalna lutera draudzes sarīkoto Ziemassvētku mielastu patvēruma meklētājiem. Toreiz mazais Ahmeds ar māsu demonstrēja nesen apgūtās latviešu valodas prasmes, un, kad satiekam ģimeni tagad - pēc pusgada -, mazā Naza iemācījusies jaunu dziesmiņu.
Tomēr, līdzīgi kā daudzi patvēruma meklētāji no Irākas, ģimene no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saņēmusi atteikumu statusa piešķiršanai. Mājās, Irākas Kurdistānas autonomajā reģionā Mahmurā, ģimene negrasās atgriezties.
"Tur nogalina cilvēkus. Ja mūs tiešām aizsūtīs atpakaļ, mēs tāpat tūlīt atkal atgriezīsimies Eiropā. Vairs ne Latvijā, bet kādā citā valstī, jo tur dzīvot nav iespējams," apgalvo Hasans.
Ģimene PMLP negatīvo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, tomēr arī šis spriedums izrādījies irākiešiem nelabvēlīgs. Tiesa atzinusi, ka atgriešanās Mahmurā ir bīstama, bet iezīmē iespēju atgriezties Erbilas provincē, nodēvējot to par relatīvi drošu. Šāds secinājums gan neapmierina ģimenes advokātu, kurš uzskata – tiesa nav ņēmusi vērā ANO augstā komisāra bēgļu lietās ziņojumu, kurā rekomendēts patvēruma meklētājiem no Irākas neliegt statusa piešķiršanu. Kamēr tiesa norādījusi – 2014. gada ziņojums ir novecojis, jo situācija reģionā mainījusies, advokāts uzsver – līdzīgas rekomendācijas paustas vēl šī gada pavasarī.
"Viņš ir citā dokumentā - 2016. gada maija ziņojumā attiecībā uz Irāku, gan vairāk precizējot par Bagdādi, bet dokumentā tiešā tekstā ir izcelts, ka par visu Irāku tas attiecas – bet tad norāde, ka šāda dokumenta nav. Tā ir tiesas kļūda? - es tagad to negribētu skaidri pateikt, ir tiesas kļūda vai nav. Šeit mums lielā mērā palīdzētu iespēja, ka būtu šie spriedumi pārskatāmi, pārrevidējami – ir tur tiesas kļūda vai nav," klāsta zvērināts advokāts Vilmārs Endzelis.
Lietas galvenais tiesnesis Romāns Dončenko atzīst – augstā komisāra viedoklis, lai arī ne juridiski saistošs, ir sprieduma pieņemšanā ļoti būtisks, tomēr norāda – ziņojums, uz ko atsaucas advokāts, neattiecas uz visiem patvēruma meklētājiem no Irākas:
"Šis ziņojums ir attiecināms uz konkrētu Irākas iedzīvovotāju kategoriju - tas ir arābu tautības sunnītu reliģiskās piederības Irākas pilsoņiem, kuri nav iepriekš dzīvojuši Irākas Kurdistānas reģionā. – Tātad uz šīs lietas dalībniekiem jūs teiktu, ka rekomendācija neattiecas? - Es teiktu, ka nē."
Ģimenes advokāts gan gatavo jaunu pieteikumu tiesā, tomēr Latvijā bēgļu pieteikumus par statusa piešķiršanu izskata tikai pirmajā instancē. Tiesnesis, kurš specializējies tieši uz šādām lietām, atzīst – šīs kategorijas prasības ir viens no tikai pāris izņēmumiem, kad pirmās instances tiesas lēmums nav pārsūdzams:
"Latvijā šobrīd ir tikai viena tiesa – administratīvā apgabaltiesa, kas pieņem spriedumus lietās, kur patvēruma meklētāji apstrīd PMLP lēmumus par statusa piešķiršanu."
Tajā šogad iesniegti jau 46 patvēruma meklētāju pieteikumi – tikai par diviem mazāk nekā pērn visa gada laikā. Ierosinātas 44 lietas, no kurām vairākas izbeigtas vai atstātas bez izskatīšanas, bet 17 gadījumos lemts par sliktu pieteicējam. Apmierināti tikai divi pieteikumi – tikpat, cik pērn. Tiesa, vēl 10 lietas ir izskatīšanas procesā. Advokāts Vilmārs Endzelis, kurš kā valsts piešķirts aizstāvis piedalījies vairākās patvēruma meklētāju tiesas prāvās, tiesnešu darbu kritizē:
"Man šķiet, ka tiesas tomēr ir uz kopējā sabiedrības noskaņojuma par patvēruma meklētāju jautājumiem vispār. To es redzu gan no tiesas vai tiesnešu frāzēm tiesas sēdēs, vai frāzēs tiesas spriedumos."
Kopumā pērn patvērumu Latvijā meklējušas 328 personas, lielākoties no Irākas, Vjetnamas, Ukrainas un Afganistānas. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti 148 pieteikumi, bet mainījušās pieteicēju izcelsmes valstis – pārsvarā patvēruma meklētāji nāk no Afganistānas, Sīrijas un Eritrejas. Kopumā abu gadu laikā no 476 pieteikumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apmierinājusi 91 – 38 personām piešķirts bēgļa statuss, bet 53 – alternatīvais. Pārējie, ja neskaita pāris ģimenes, kas panākušas sev labvēlīgu tiesas spriedumu, devušies prom.
