Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Nedz Sprūda, nedz Maksātnespējas administrācijas pārstāvji uz sprieduma nolasīšanu nebija ieradušies. Maksātnespējas administrācija atzina, ka tādēļ lēmumu vēl nevar komentēt, jo tās speciālisti nav ar to iepazinušies. Tikmēr agrākā "Peltes īpašumu" valdes locekļa neola Dženinga advokāts tiesas sprieduma pamatotību apšauba. Tieši pēc viņa klienta sūdzības Maksātnespējas administrācija pievērsa šim jautājumam uzmanību.
"Zinot, kādi ir fakstiskie apstākļi, es domāju, ka lēmums nav pamatots un pakonsultējoties vēl ar klientu, mēs lemsim par to, vai mēs varētu vērsties ar lūgumu ģenerālprokuratūrā, lai protestētu pret šo tiesas lēmumu (..) Tieši tāpēc, ka pirmajā instancē viņš [spriedums] tikai pieņemts un tikai tāpēc, ka viņš nav pārsūdzams. Tas dod pamatu lūgt ģenerālprokuratūrai izvērtēt, vai viņš ir nododams ausgtākai tiesai vai nē," norāda advokāts Indulis Balmaks.
Sprūds savukārt joprojām uzsver, ka maksātnespējas procesā nav bijis personīgi ieinteresēts. Telefonsarunā viņš norādīja - tas, ka beigās uzņēmuma īpašums - zeme nonākusi ar viņu saistītu cilvēku rokās, esot kas tāds, ko viņš neesot varējis ietekmēt, jo noticis jau pēc viņa kā adminsitratora pienākumu izpildīšanas.
LTV raidījumam "Panorāma" viņš nosūtīja arī savu rakstisku komentāru. „Maksātnespējas administrācija nekonstatēja interešu konfliktu attiecībā uz manu pienākumu pildīšanu MSIA Peltes īpašumi maksātnespējas procesā. Neviens no maksātnespējas procesa subjektiem nav izteicis iebildumus par MSIA Peltes īpašumi maksātnespējas procesa norisi. Publiski aprakstītie darījumi ir notikuši pēc tam, kad MSIA Peltes īpašumi vairs nebija nekāda sakara ar pirkuma priekšmetu. Līdz ar to es nekādi nevarēju ietekmēt šos trešo personu vēlāk noslēgtos darījumus,” LTV „Panorāma” raksta Sprūds.
LTV „Panorāma” jau janvārī vēstīja, ka Maksātnespējas administrācija pārbaudē par iespējamu Sprūda atrašanos interešu konfliktā secināja, ka pastāv pamatotas šaubas par Sprūda objektivitāti. Administrācijas ieskatā Sprūds nebija sniedzis visas ziņas tiesai par savu saistību ar uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesā iesaistītajām personām, tādēļ, iespējams, viņš nemaz nedrīkstētu administrēt konkrēto procesu. Saskaņā ar likumu maksātnespējas administratori nedrīkst būt personiski ieinteresēti procesā.
Maksātnespējas process, kurā par Sprūda rīcību Maksātnespējas administrācijai radās šaubas, saistīts ar zemi kādreizējās Sužu bāzes teritorijā Ķīšezera krastā. Zeme kādreiz piederēja uzņēmumam "Peltes īpašumi", kas kļuva maksātnespējīgs, un maksātnespējas procesa rezultātā nonāca ar administratoru saistītu cilvēku rokās.
Par īpašuma realizācijas un saistību shēmu pērn rakstīja žurnāls "Ir". „Peltes īpašumi” bija parādā 3,1 miljonu eiro Kiprā reģistrētam uzņēmumam „Velven Limited” un parāds tika nodrošinātas ar 10 miljonu eiro vērtu hipotēku jau minētajai zemei.
Prasījuma tiesības pārpirka Sprūda draugs un kādreizējais kolēģis Aigars Lūsis. "Peltes īpašumu" zeme savukārt tika pārdota uzņēmumam "Sužu pussala", kuras pārstāvis savukārt izrādījās vēl viens ar Sprūdu saistītais - jurists Oskars Ercens.
Firma par zemi naudu nemaksāja, bet uzņēmās "Peltes īpašumu" parādu pret Lūsi. Vēlāk Lūsis parāda piedziņas tiesības pārdeva firmai „Epire Investment”, ko vada Sprūda bērnu māte Ilze Gulbe. Likums stingri aizliedz administratoriem atrasties interešu konflikta situācijā, tāpēc maksātnespējas administrācijā sūdzību iesniedza agrākais „Peltes īpašumu” valdes loceklis Neils Dženings.
