Viņa norādīja, ka tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, un tas ir analogs pirmās instances tiesas spriedumam.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams 3.decembrī un to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā.
Tiesnesis Buls šogad februārī Rīgas apgabaltiesā iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu ar kuru viņa pieteikums pret "Swedbank" par goda un cieņas aizskaršanu un tiesas noteiktas atlīdzības piedziņu tika noraidīts. Buls tiesai no "Swedbank" bijis prasījis 14,2 tūkstošu eiro kompensāciju.
Buls apelācijas sūdzībā norādīja uz goda un cieņas aizskarošām ziņām, kuras uzskatāmas par prettiesiskām, nepatiesām, cilvēktiesību aizskarošām un viņa karjeru graujošām. Savukārt "Swedbank" iesniedza pretapelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumiem, kas saistīti ar advokāta atlīdzību.
Pats Buls uz tiesas sēdi trešdien nebija ieradies. Tiesai Buls bija adresējis iesniegumu, kurā informēja, ka paredzētajā tiesas sēdes laikā viņam ir jāpilda tiesneša pienākumi, tādēļ viņš lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.
"Swedbank" pārstāvis zvērināts advokāts Indulis Balmaks, atklājot tiesu debates, norādīja, ka "Swedbank" 2012.gada iesniegumā Saeimai paustais, kurā aicināts iestāties par investoru interesēm, ir uzskatāms par viedokli nevis ziņu.
Pēc viņa sacītā, no lietas materiāliem izriet, ka nav notikusi ziņu izplatīšana Civillikuma panta izpratnē, kurš nosaka, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Tāpat viņš uzsvēra, ka "Swedbank" bija pamats aizdomām par divu tiesnešu, tostarp Bula, un divu maksātnespējas administratoru negodprātību.
Noslēdzot tiesu dabates, Balmaks lūdza tiesu noraidīt prasību, kā arī no prasītāja piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Buls ir tiesnesis, kurš apstiprinājis ar "Swedbank" strīdā iesaistītās kompānijas "Tērbatas biznesa centrs" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP).
"Swedbank" komunikācijas virziena vadītāja aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka "Tērbatas biznesa centes" grib izvairīties no 7,7 miljonus eiro kredīta atmaksas, ļaunprātīgi izmantojot maksātnespējas procesu.
Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis toreiz pauda neizpratni par tiesnešu neiedziļināšanos lietās. "Kā lielākajam investoram Latvijā mums nav saprotams, kā tiesneši var neiedziļināties lietās, ko izskata, un pieņemt formālus, pat absurdus lēmumus, nevis lēmumus pēc būtības. Kā maksātnespējas administratori var būt tie, kas iesaka vai atbalsta fiktīvu kreditoru radīšanu, lai viņu "klients" varētu izvairīties no reālajām saistībām?" pauda Mančinskis.
"Swedbank" publiskotajā "Tērbatas biznesa centra" maksātnespējas shēmā norādīts, ka "Swedbank" izsniedza aizdevumu "Tērbatas biznesa centram", kas par saņemto naudu uzcēla biroju ēku Rīgas centrā. Aizdevums tika nodrošināts ar hipotēku un jaunuzcelto ēku. Vēlāk ēka nodota ar "Tērbatas biznesa centru" saistītā uzņēmuma "Gvano" īpašumā, saglabājot par labu "Swedbank" reģistrēto hipotēku.
"Tērbatas biznesa centrs", mainot juridisko adresi, nonāca Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas piekritības apgabalā, un uzreiz pieteicās ĀTAP. Par plānu pozitīvu atzinumu sniedza maksātnespējas administratore Ieva Kaziniece, savukārt Buls to apstiprināja. Īstenojot ĀTAP, "Tērbatas biznesa centrs" atbrīvojās no parāda pret "Swedbank" 7,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt "Gvano" tajā pašā tiesā mēģināja atbrīvoties no hipotekārās ķīlas devēja pienākumiem pret "Swedbank"
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
