Kā informēja tiesā, tā spriedumā konstatēja, ka pieteicējam konstatētā Fābri slimība nav iekļauta Ministru kabineta (MK) noteikumu "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" pielikumā, kas nosaka vispārējo mehānismu, kādā tiek kompensēti medikamenti atbilstoši kompensējamo zāļu A, B un C sarakstam, tajā iekļauto diagnožu ārstēšanai. Vienlaikus tiesa atzina, ka pieteicēja gadījums atbilst noteiktajam, lai varētu pretendēt uz zāļu iegādes izdevumu kompensēšanu individuālā kārtībā, proti, piemērotu individuālo kompensēšanas mehānismu.
Tiesa, aplūkojot minēto noteikumu tiesību normas, atzina, ka MK papildu gadījumiem, kad ir piešķirama kompensācija 100% apmērā, noteicis, ka arī individuālos gadījumos, ja attiecīgās personai nepieciešamās zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, piešķirama zāļu kompensācija, bet ne vairāk kā 14 228,72 eiro 12 mēnešos.
Tiesa konstatēja, ka Satversmes tiesa (ST) ar diviem spriedumiem atzina minēto kompensācijas apmēru par atbilstošu Satversmei. Tā kā tiesai ir saistoša ST sniegtā tiesību normu interpretācija, tiesa secināja, ka tiesību normās noteiktie ierobežojumi, kas paredz segt zāļu iegādes izdevumus individuāliem pacientiem, ierobežojot maksimālo kompensācijas apmēru ar minēto summu ir samērīgi.
Tomēr, neskatoties uz tiesību normu atbilstību Satversmei, tiesa vērtēja arī paša pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Proti, tiesa norādīja, ka lai arī pārsūdzētais lēmums formāli atbilst tiesību normām, konkrētajā gadījumā ir izvērtējams, vai, pieņemot šādu lēmumu, netiek būtiski aizskartas pieteicēja cilvēktiesības un vai konkrētais lēmums ir uzskatāms par samērīgu. Tas ir, vai gadījums ir netipisks, proti, tāds, ko likumdevējs nav apzinīgi ietvēris savā likuma normā īstenotajā gribā, jo tas tos nav paredzējis. Ja gadījums būtu netipisks, tas ļautu atkāpties no tiesību normās noteiktā, norādīja tiesā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un piemērojot ST sniegto noteikumu interpretāciju, tiesa secināja, ka zāļu kompensācijas apmērs individuālām personām nosakāms ne vairāk kā 14 228,72 eiro 12 mēnešos, un šis maksimālais kompensācijas apmērs ir samērīgs. "Tiesas ieskatā pieteicēja situācija nav atzīstama par tādu, lai iestāde vai tiesa neievērotu tiesību normās ietverto regulējumu attiecībā uz individuālām personām noteikto zāļu kompensācijas mehānismu," skaidroja tiesā.
Līdz ar to tiesa atzina, ka individuālām personām noteiktais zāļu iegādes izdevumu kompensācijas ierobežojums ir noteikts, ievērojot tiesiskās vienlīdzības un samērīguma principus.
Spriedumu var pārsūdzēt mēneša laikā.
Pieteikums bija iesniegts pret Veselības ministriju par pienākuma uzlikšanu tai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pacientam tiktu kompensēti zāļu iegādes izdevumi 100% apmērā.
Biedrības "Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes"" vadītājs Juris Beikmanis iepriekš stāstīja, ka gada laikā Latvijā atklāti 22 Fābri slimības pacienti. Lai dzīvotu, viņiem nepieciešama enzīmu aizvietojoša terapija, kas gadā var izmaksāt pat 200 000 eiro. Kā norāda Andris, kura prasību par valsts kompensētas terapijas pieejamību skatīja tiesa, "man tādas naudas nav, tāpēc vienīgā cerība ir uz tiesu".
Vīrietim šo slimību atklāja, kad viņš slimnīcā nonāca ar insultu. Vēlāk ārstu konsilijs nolēmis, ka viņam nepieciešama enzīmu aizvietojoša terapija. Lai to saņemtu, viņš iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus Nacionālajā veselības dienestā (NVD), no kura saņēma atbildi, ka zāles ir, bet tās jāpērk pašam, jo valsts sedz tikai nelielu daļu no nepieciešamās summas jeb 14 228 eiro. Andris pārsūdzējis šo lēmumu, tomēr atbilde no NVD bijusi nemainīga.
Kā iepriekš skaidroja Reto slimību izpētes fonda valdes loceklis Ainārs Rudzītis, Fābri slimība ir reta. Dakteris lēš, ka, pēc statistikas datiem, kā pasaulē tiek diagnosticēta šī slimība, Latvijā vidēji varētu būt no 50 līdz 70 Fābri slimības pacientu. Slimības ārstēšana nepieciešama gadiem ilgi vai pat visu mūžu, taču terapija gadā izmaksā aptuveni 150 000 eiro, bet Latvijā valsts individuālā kompensācija pieejama tikai nedaudz virs 14 000 eiro gadā, norādīja Rudzītis.
"Tas nozīmē tikai to, ka Latvijā terapija šobrīd nav pieejama, jo neviens no šiem pacientiem nav miljonārs, lai spētu katru gadu samaksāt šos vairāk nekā 100 000 eiro. Nekur pasaulē pacients ar retu slimību nemaksā par ārstēšanu, bet to dara valsts. Medikamenta izmaksas ir augstas, jo ir ieguldīts liels un dārgs zinātniski pētnieciskais darbs, šo enzīmu ražo ar ļoti augstas tehnoloģijas palīdzību, un tas ir maz pieprasīts tirgū, tāpēc medikaments nevar maksāt lēti," norāda Rudzītis.
