Tiesa noraida prokurores lūgumu Rimšēvičam piemērot apcietinājumu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pirmdien noraidīja prokurores pieteikto lūgumu bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā. Valsts apsūdzības ieskatā šāds drošības līdzeklis nepieciešams, jo apsūdzētais pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt lieciniekus. Savukārt tiesa konstatēja, ka šādu pierādījumu nav. 

Tiesa noraida prokurores lūgumu Rimšēvičam piemērot apcietinājumu
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Prokurore Viorika Jirgena pagājušajā nedēļā tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības. 

Tāpat prokurore argumentējusi, ka Rimšēvičs pats vai ar citām personām mēģinājis ietekmēt vēl vienu liecinieku, TKB bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli.

“Tas ir tikai mans viedoklis, ka viņš [Rimšēvičs] varētu ietekmēt liecinieku. Tiesa neguva pārliecību, par to, ka tas tā varētu notikt. Cerēsim, protams, ka tas ir tikai mans viedoklis un Rimšēviča pretdarbība nenotiks. Bet, ja notiks, tad es ceru, ka, ja kāds liecinieku Ziemeli mēģinās ietekmēt, ka viņš neklusēs. Viņš darīs to visiem zināmu tāpat kā to izdarīja Buimisters. Atliek tikai cerēt, ka taisnīgums uzvarēs,” norādījusi Jirgena.

Prokurore pauda, ka Rimšēvičam jāpiemēro ne tikai apcietinājums, bet valsts budžetā arī jāieskaita 2018. gada sākumā uzņēmēja Andra Kreislera iemaksātā 100 000 eiro lielā drošības nauda. Drošības nauda tika iemaksāta, lai Rimšēviču pēc aizturēšanas atbrīvotu.

Rimšēvičs, iepazīstoties ar prokurores lūgumiem, pauda neizpratni, kāpēc prokurore tik asi un kategoriski uzstāj uz šādu lūgumu. Bijušais Latvijas Bankas prezidents apgalvoja, ka nav tieši un netieši komunicējis ar Buimisteru un nav piespiedis viņu mainīt liecības.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā noraidīja prokurores pieteikto lūgumu, jo tiesa konstatēja, ka visi pierādījumi par saziņu un kontaktēšanos ar liecinieku Igoru Buimisteru ir vērtējami citā kriminālprocesā, bet pierādījumus, kas pierāda Rimšēviča rīcību par liecinieka Ziemeļa ietekmēšanas faktu, saziņu vai kontaktēšanos, prokurore nav iesniegusi.

Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Rīgas rajona tiesa iepriekš bija apturējusi tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. EST savu lēmumu pieņēma pagājušā gada rudenī, un Rīgas rajona tiesa paziņoja, ka Rimšēvičam imunitāte tiesā izskatāmajā krimināllietā nav piemērojama, tāpēc tiesas prāva pagājušajā nedēļā varēja atsākties.

KONTEKSTS:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Minētās personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt