Tiesvedība starp Latvijas Mākslas akadēmiju un invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” ilgst jau astoņus gadus. Strīds saistīts ar akadēmijas piebūves rekonstrukciju, kas izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro. Daļa līdzekļu nāca no Eiropas fondiem, toskait ar mērķi nodrošināt iespēju akadēmijā mācīties arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Problēma izrādījās tajā, ka uzbrauktuves jeb pandusi, kam būtu jāpalīdz cilvēkiem ratiņkrēslos droši nokļūt no viena stāva uz otru, izbūvēti krietni stāvāki, nekā to pieļauj normatīvie akti, respektīvi realitātē tie ir pārāk slīpi, lai cilvēks ratiņkrēslā spētu pa tiem uzbraukt vai droši nobraukt.
Kā stāstīja "Apeirons", sarunas augļus nenesa un pārgāja tiesvedībā. Biedrība gan apstrīd aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, gan prasa uzdot Mākslas akadēmijai veikt citus pielāgojumus. Akadēmija jau tiesvedības laikā pie pandusiem uzstādīja arī pacēlājus, tomēr "Apeirons" uzskata – ar to situācija nav atrisināta. Pacēlāji esot lēni, neērti un galvenais – patstāvīgi pārvietoties no stāva uz stāvu ratiņkrēslā tik un tā nevar. Jāzvana un jāgaida kāds, kurš iekārtu iedarbinās.
"Lai iekļūtu ēkā, kas citam cilvēkam aizņem pāris sekundes, [cilvēkam ratiņkrēslā] aizņem vismaz 15 līdz 20 minūtes. Jaunā ēkā tā nedrīkst būt. Šādus pacēlājus parasti liek vietās, kur citu risinājumu nav," norādīja “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis.
Akadēmijā pārmetumus noraida, uzsverot – pacēlāji ir atbilstīgi standartiem un to funkcionalitāte – pārbaudīta.
"Zvans ir, ja piezvana, noņem pārvalku. Ja valsts nāktu pretī un iedotu 30 miljonus un pārbūvētu akadēmiju, cik to atļauj valsts kultūras pieminekļi, tad būtu lifti, pacēlāji, viss, ko vajag, bet tas ir komplekss jautājums," uzsvēra Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš.
Lieta izceļojusies pa visām trīs tiesu instancēm un tagad nonākusi atpakaļ apgabaltiesā. Tā lēmusi, ka tiesvedība saistībā ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā jāizbeidz, jo tā ir uzbūvēta atbilstoši būvprojektam, savukārt prasība nodrošināt vides pieejamību noraidīta. Tiesa norādījusi, ka jāņem vērā – šajā gadījumā nevis celta jauna, bet rekonstruēta esoša ēka, attiecīgi vides pieejamības prasības atšķiras, un, tiesas ieskatā piedāvātais risinājums, lai arī pilnībā nenodrošina piekļuvi patstāvīgi, ir adekvāts un saprātīgs.
"Apgabaltiesas ieskatā tas vien, ka persona ratiņkrēslā nevar iekļūt vai izkļūt no objekta tikpat ātri kā persona, kas nepārvietojas ratiņkrēslā, nepārkāpj personas ar invaliditāti cilvēktiesības. (..) Arī cilvēki gados, kas nepārvietojas ratiņkrēslos, nespēs objektā iekļūt vai izkļūt no tā tikpat ātri kā jauni un sportiski cilvēki. Ir loģiski un vispārzināms, ka cilvēki nav un nekad nebūs vienādi, visi vienlīdz ātri nespēs pārvietoties, bet minētais nav pamats, lai secinātu, ka akadēmija nav neko darījusi, lai nodrošinātu vides pieejamību," teikts spriedumā.
"Apeirons" sola pārsūdzēt arī šo spriedumu.
"Cilvēkam ir jādod iespēja mācīties. Mēs zinām augstskolas, kuras nodrošina šo pieejamību, RTU, Daugavpils Universitāte arī ir vecās ēkās," uzsvēra Briedis.
Mākslas akadēmijas rektors savukārt cer uz tiesvedības beigām un noraida, ka skola būtu studentiem ar kustību traucējumiem nepieejama.
"Studenti palīdz viens otram. Svarīgāka ir vēlme studēt, tad jau visas lietas atrisināsies," sacīja Zariņš.
Patlaban gan Mākslas akadēmijā nav neviena studenta ratiņkrēslā.
