Sadaļas Sadaļas

De Facto

Zolitūdes lietā apsūdzētie dibina jaunus uzņēmumus

De Facto

Amatu tirgus satiksmes nozarē

Tiesa neatrod ekspremjeru Šķēli starp digitālās televīzijas ieviesējiem

Tiesa neatrod Šķēli starp digitālās TV ieviesējiem

Šonedēļ kļuva pieejams pilnais spriedums tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā, kurā 13 iesaistītajiem piespriesti naudas un cietumsodi. “Nebija pierādījumu, ka [ekspremjers] Andris Šķēle būtu organizējis visu šo projektu,” LTV raidījumam “De facto” sacīja lietas tiesnesis Juris Stukāns.

No pilnā sprieduma izriet, ka ideja par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā piederēja telekompānijas LNT dibinātājam Andrejam Ēķim. Pirms aptuveni 15 gadiem viņš savā kabinetā uzņēma sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku. Caur Liepnieku Šķēlem tikusi piedāvāta 30% dalība potenciālajā digitālās televīzijas ieviesējā – Anglijā reģistrētā pastkastītes firmā “Kempmayer Media Limited”. Vēlāk Šķēlem apsolītā daļa pieaugusi līdz 50%.

Divus gadus vēlāk tieši “Kempmayer Media Limited” ieguva 53 miljonus dolāru vērtu līgumu ar valstij piederošu uzņēmumu. Tika veikti pirmie pārskaitījumi. Nauda bija tikusi līdz kontam Maltas bankā, kad izmeklētāji aizturēja Hariju Krongornu, finansistu no Šķēlem piederošas firmas, kurš bija tiesīgs ar šo naudu rīkoties.

Pret Šķēli daudz liecināja viņa kādreizējais runasvīrs Liepnieks. Lai izstāstītu par Ēķa piedāvājumu, Liepnieks esot devies uz toreizējā premjera Šķēles privātā uzņēmuma biroju Dzirnavu ielā. Šķēle gan šādu sarunu tiesā noliedza. Šķēle tomēr neslēpa, ka par projektu ieinteresējās vēlāk – gribējis tajā iegūt vairākumu, bet nespējis vienoties ar īpašniekiem, kas slēpušies aiz dažādām ārzonu kompānijām. Tiesas materiāli liek vaicāt – vai Šķēle patiesībā nebija projektā iesaistīts.

Bija liecības, ka Šķēlem bija nodoti 25% akciju “Kempmayer Media Limited”. Īpašnieku sarakstos figurēja firma “Ratcliff Limited”, kuras māte bija kompānija Britu Virdžīnu salās, bet virs tās atradās trasts “Yew Tree Trust”. No dažiem lietas dokumentiem izriet, ka trastu dibinājis Šķēle, bet labuma guvēji bija Šķēles meitas un šķirtā sieva.

Tiesas spriedums digitālās TV lieta

Cietumsodi un naudas sodi:

  • Advokātam Jānim Lozem -  2 gadu cietumsods un 36 000 eiro
  • Uzņēmējam Uldim Kokinam – 2 gadi un  18 000 eiro
  • Andrim Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam – 3 gadi cietumā, ieskaitot cietumā jau pavadītos trīs mēnešus
  • Bijušajam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem  - 1 gads cietumā un 28 800 eiro
  • "Kempmayer" valdes loceklim Jānim Svārpstonam – 3 gadi cietumā un 25 200 eiro  
  • "Kempmayer" valdes loceklim- Jānim Zipam  - 2 gadi cietumā un 25 200 eiro  
  • "Kempmayer" valdes loceklim Andrejam Zabeckim -  3 gadi cietumā
     

Naudas sodi:

  • Bijušajam LNT vadītājam Andrejam Ēķim - 43 200 eiro,  jāatmaksā valstij 184 000 eiro
  • Polittehnologam Jurģim Liepniekam –  72 tūkstoši eiro,  jāatmaksā valstij 184 000 eiro
  • Bijušajam DLRTC konsultantam Valdim Purvinskim -  18 000 eiro
  • Bijušajam LVRT pilnvarniekam Ojāram Rubenim –  18 000 eiro
  • Bijušajam LVRT pilnvarniekam Didzim Jonovam –  18 000 eiro
  • Bijušajam LVRT pilnvarniekam Andrianam Ļublinam–  18 000 eiro


Attaisnoti:

  • Bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Juris Ulmanis
  • Uzņēmuma "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājs Gints Bandēns
  • Advokāts Mārtiņš Kvēps
  • Bijušais DLRTC valdes loceklis Jānis Plūme
  • Bijušais DLRTC valdes loceklis Alfrēds Janevics
Prokuratūra 2007.gadā nodeva digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšanai, turpinot vākt informāciju tieši par “Ratcliff Limited” īpašniekiem. Vairāk nekā septiņos tiesas gados savākti fakti, lai Šķēli no liecinieka atzītu par aizdomās turamo. 

“Katra persona, kura rīkojusies šajā projektā, ja kaut ko darīja Šķēles uzdevumā, tad vajadzēja liecināt. Tad būtu cita nodarījuma gaita, citi nodarījuma apstākļi,” saka tiesnesis Stukāns. Arī Liepnieks liecināja, ka pats nāca pie Šķēles un piedāvāja iesaistīties, nevis Šķēle būtu bijis organizators.

Tiesa par krāpniecību, naudas atmazgāšanu un valsts amatpersonu bezdarbību kopumā pie atbildības grib saukt 13 personas. “De facto” uzrunātie apsūdzētie atteicās spriedumu komentēt, un vairāki sola spriedumu pārsūdzēs. 

Līdz ar tiesas spriedumu ir atbrīvoti 3,3 miljoni ASV dolāru, kas bija arestēti Maltas bankā. Tā kā Ēķis vēl tiesas laikā līdz pēdējam centam visu naudu valstij bija atmaksājis, tiesneša Stukāna ieskatā nav pamata ilgāk turēt miljonus Maltā. No lietas materiāliem izriet, ka ar tiem tiesīgs rīkoties bija Krongorns. Nav zināms, vai tagad tie nepienākas kādam citam. 

Jau ziņots, ka šogad maijā Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā septiņiem cilvēkiem piesprieda cietumsodus, sešiem tikai naudas sodus, bet piecus attaisnoja. Šī lieta tiesā tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt