Tiesa: Brīdinot par «Dogo» saistību ar suņu pēkšņo slimību, vetārsti ir rīkojušies profesionāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Informējot sabiedrību par "Dogo" saistību ar pēkšņo suņu saslimšanu, kurā dzīvniekiem paplašinājās barības vads jeb “megaesophagus”, vetārsti ir rīkojušies profesionāli. Tā, noraidot suņu barības ražotāja “Tukuma straume” prasību par pusmiljona eiro kompensācijas piedzīšanu no veterinārārstiem, secināja tiesa.

ĪSUMĀ:

  • Tiesa secina, ka vetārsti rīkojušies atbildīgi un atbilstoši likumam, informējot par "Dogo" saistību ar suņu pēkšņo slimību.
  • Veterinārārsti cer, ka ar šo spriedumu lieta beigsies.
  • "Tukuma straume" vēl nav izlēmusi, vai spriedumu pārsūdzēs.
  • Uzņēmums uzskata, ka tiesa piemērojusi pārāk šauru konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu. 

Tiesa: Brīdinot par «Dogo» saistību ar suņu pēkšņo slimību, vetārsti ir rīkojušies profesionāli
00:00 / 01:29
Lejuplādēt

Ņemot vērā slimības riskus un to, ka 2015. gadā bija novērojams tās uzliesmojums, situācija bija nopietna, spriedumā, kas ir Latvijas Radio rīcībā, secinājusi tiesa. Tāpēc veterinārārstiem bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties. Spriedumā tiesa atsaucas uz veterinārmedicīnas likumu un ētikas kodeksu, kas liek rūpēties par dzīvnieku slimību apkarošanu. Līdz ar to tas ir veterinārārstu pienākums informēt klientus par iespējamajiem slimību riskiem. 

Tiesa atsaucas arī uz Dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā teikts, ka cilvēku ētiskais pienākums ir nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katra dzīvība ir vērtība. 

Tiesa uzskatījusi, ka veterinārārstu aizdomas un novērojumi par slimības saistību ar barību bija ticami un tie bija jāpārbauda.

Tiesa uzskata, ka atbildētāju mērķis, runājot publiski, bija brīdināt sabiedrību par suņu slimības uzliesmojumu. Viņi objektīvi stāstījuši par notikušā izmeklēšanu, par to, ka konkrēts slimības cēlonis vēl nav atrasts, norādot arī uz vienu saslimušo suņu kopīgo riska faktoru -  tie baroti ar sauso barību "Dogo". Tiesa uzsver, ka vetārstu izteikumiem par "Dogo" saistību ar slimību bijis pamats. 

Spriedumā lasāms, ka veterinārārsti rīkojušies labā ticībā ar mērķi noskaidrot slimības iemeslus un novērst suņu saslimšanas un nāves gadījumus. Nepatiesas ziņas atbildētāji nav izplatījuši. 

Tiesa uzskata, ka veterinārārsti nav kropļojuši konkurenci, jo viņi suņu barības tirgotājiem un ražotājiem nav konkurenti.

“Taisnība ir uzvarējusi!” spriedumu komentēja viena no atbildētājam, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Viņa uzsvēra, ka vetārsti nekad nav nomelnojuši vai kā citādāk mēģinājuši ietekmēt “Tukuma straumes” biznesu.

Konopore stāstīja, ka šo spriedumu gaidīja mazo dzīvnieku veterinārārsti visā Eiropā, lai saprastu vai brīdināšana ir droša, jo, “kā gan sabiedrība var uzzināt par slimībām, ja ārsti par to nebrīdina”.  

Sprieduma motīvu daļu jau ir izlasījusi veterinārā patoloģe Ilze Matīse-van Houtana. Viņas vadītā pētnieku grupa pētīja pēkšņās saslimšanas cēloņus. Tiesa atzinusi, ka veterinārārsti nav rīkojušies savtīgās interesēs, lai izskaustu kādu Latvijas ražotāju no tirgus.

Tiesas spriedumā teikts, ka situācija ar šo slimības gadījumu skaitu palielināšanos bija kritiska un vetārsti bija vienīgā sabiedrības daļa, kas varēja reaģēt, “mēs esam pildījuši savus pienākumus un izmantojuši savas tiesības, ka jāinformē”, norādīja Matīse-van Houtana.

Vetārsti cer, ka ar šo spriedumu lieta beigsies. Uzņēmuma “Tukuma straume” pārstāvis Matīss Rostoks uzskata, ka tiesa ir piemērojusi pārāk šauru konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu. Tāpēc tiesa esot nonākusi pie kļūdaina secinājuma un uzņēmuma prasību noraidījusi.

""Tukuma straume" uzskata, ka šis spriedums, kas pēc būtības ir pirmais precedents lietās par ilgstošu publisku paziņojumu veikšanu par kādu produktu kvalitāti, dos ieguldījumu tiesu prakses veidošanā līdzīgās lietās, turpmāk nodrošinot līdzsvaru starp šauro robežu starp tiesībām uz vārda brīvību, no vienas puses, un tiesībām uz aizsardzību pret nepatiesu ziņu izpaušanu, no otras puses," stāstīja advokāts.

Uzņēmums vēl nav izlēmis, vai spriedumu pārsūdzēs.

Pirms šī uzliesmojuma Latvijā slimību pazina divās formās - kā iedzimtu vai dzīves laikā iegūtu kādas citas slimības komplikāciju. Pamatā tā dzīvnieka barības vadu padara par nekustīgu cauruli. Ēdiens nenonāk kuņģī, bet paliek barības vadā. Suns to atvemj un ieelpojot ierauj daļiņas plaušās.

Konopore sacīja, līdz ar barības “Dogo” apgrozījuma kritumu nodzisis arī ''slimības ugunsgrēks''. Suņi masveidā ar šo ligu vairs neslimo.  

KONTEKSTS:

Pirms pāris gadiem veterinārārsti cēla trauksmi, ziņojot par suņu masveida saslimšanu ar “megaesophagus”. Slimība izkropļoja dzīvnieku barības vadu, nolemjot viņus lielām mokām. Veterinārārstiem un pētniekiem bija aizdomas, ka retās slimības pēkšņais uzliesmojums saistīts ar vietējā ražojuma sauso barību „Dogo”. To ražo uzņēmums “Tukuma straume”, kas vetārstu rīcību uzskatīja par neslavas celšanu un vērsās tiesā.

“Dogo” ražotāji no vetārstiem un pētniekiem par neslavas celšanu vēlējās piedzīt pusmiljona eiro kompensāciju. Iemesls - atbildētāji publiski aicināja nebarot suņus ar barību “Dogo“. Vetārsti, slimībai uzliesmojot, bija atklājuši saistību. Teju visi saslimušie suņi baroti ar šo sauso barību. Citu kopsakarību nebija. Ceturtdien, vairāk nekā divus gadus pēc prasības ierosināšanas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Zommere pasludināja spriedumu. Prasība tika pilnībā noraidīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti