Tiesas lēmums nav pārsūdzams, taču tas nenozīmē, ka Čerņeckis vēl nevar šo lēmumu apstrīdēt citā ceļā.
Vēršoties tiesā, Čerņeckis vēlējās apstrīdēt rotāciju, kas viņam nozīmējusi ne vien amata maiņu bez viņa piekrišanas, bet arī ikmēneša ienākumu samazināšanos. Viņš lūdza pagaidu aizsardzību – līdz galīgajam tiesas lēmumam ļaut viņam strādāt vecajā amatā.
Administratīvā rajona tiesa sūdzību atstāja bez izskatīšanas, Čerņeckis to apstrīdēja, taču otrdien arī apgabaltiesa viņa sūdzību noraidīja.
Tiesnese Kristīne Kalvāne Latvijas Televīzijai skaidroja – Čerņeckis nav ievērojis pareizo procedūru.
Vērsties tiesā būtu pamats tikai tad, ja būtu izmantotas visas ārpustiesas apstrīdēšanas iespējas. Viņam rotācija lēmums vispirms bija jāapstrīd Finanšu ministrijā, un tikai tad, Čerņeckim nelabvēlīga iznākuma gadījumā, būtu pamats iesaistīt tiesu. Tiesā gan arī norāda – viņš joprojām var izmantot iespēju apstrīdēt lēmumu par rotāciju.
“Šajā pašā lēmumā netika norādīta apstrīdēšanas kārtība, kur un kādā iestādē to var apstrīdēt, līdz ar to viņam ir iespējas gada laikā no lēmuma spēkā stāšanās vērsties augstākstāvošā iestādē. Čerņecka kungs neko nav zaudējis, izņemot laiku,” skaidroja Kalvāne.
Tas, vai Kaspars Čerņeckis, kurš no maija beigām strādā jaunajā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, to darīs, nav zināms. Īsziņā Latvijas Televīzijai viņš rakstīja, ka par šo jautājumu pašreiz nekādus komentārus nesniegs. Arī iepriekš no komentāriem viņš izvairījās.
Kopumā VID darbinieku rotācijai tika pakļauti 39 darbinieki. Čerņeckis iepriekš, komentējot iecerētās VID darbinieku rotācijas, paziņoja, ka tās “saistītas ar politisko fonu” un iesāktajām lietām, kuras saistītas ar Saeimas deputātiem un viņu darbiniekiem. Taču viņš nenosauca konkrētus vārdus un to, kas tieši un ko vēlas panākt.
