KP informēja, ka tiesa 14. maija lēma neierosināt kasācijas tiesvedību. Tādējādi paliek spēkā KP lēmums, lietā par aizliegtu vienošanos Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos.
KP 2018. gada lēmumā konstatēja, ka trīs meliorācijas sistēmu būvnieki – SIA “Limbažu melio”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – no 2015. līdz 2016. gadam ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.
Neskatoties uz to, ka uzņēmumi saskaņotu darbību un komunikāciju par iepirkumu skaidro ar konkursa organizētāju obligātu prasību – nodrošināt cenu aptaujās noteiktu skaitu piedāvājumu –, tiesa ir atzinusi, ka vēlme palielināt piedāvājumu skaitu konkrētā iepirkumā neattaisno informācijas apmaiņu, kas ierobežo vai pat izslēdz konkurenci iepirkumos. Tostarp tiek mazināta iespēja, ka piedāvājumu iesniegs patiesi konkurējošs tirgus dalībnieks.
Prasība iesniegt vairāk nekā vienu piedāvājumu ir tieši vērsta uz konkurences veicināšanu, nevis var kalpot par attaisnojumu saskaņotu piedāvājumu iesniegšanai. Tādējādi jebkāda ziņu apmaiņa starp potenciālajiem konkurentiem par to, vai un ar kādām cenām tie plāno piedalīties konkrētos iepirkumos, pēc savas būtības ir vērsta uz konkurences ierobežošanu, kas ir aizliegta ar Konkurences likumu.
“Izmeklējot konkrēto pārkāpumu, Konkurences padome konstatēja, ka konkrētu uzņēmumu uzvara iepirkumos tika panākta ne tikai ar konkurences normu pārkāpumiem. Piemēram, tika konstatētas vairākas būtiskas neatbilstības saistībā ar konkrētās atbalsta programmas piesaistīto projektu vadītāju veiktajām darbībām, kuru uzdevums bija atbilstoši likumdošanai profesionāli organizēt iepirkumus. Daudzo projektu norisi organizēja tikai divi projektu vadītāji, kuru rīcība cenu aptaujās mākslīgi sekmēja konkrētu uzņēmumu uzvaru. Taču uzņēmumiem būtiski atcerēties, ka, neskatoties uz projekta vadītāju rīcību vai kādiem citiem ārējiem apstākļiem,
atbildība par pārkāpumu ir jāuzņemas pašiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies aizliegtā vienošanās,” izteicās KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs norādīja, ka lēmums ir nozīmīgs arī ar to, ka skaidro iestādes un tiesas pienākumu sadalījumu, administratīvajā procesā nodrošinot lietas dalībniekiem iepazīšanos ar lietas materiāliem konkurences lietās. “Pilnīga un savlaicīga iepazīšanās ar lietas materiāliem ir būtiska tiesību uz aizstāvību sastāvdaļa, it īpaši konkurences lietās, kuras parasti ir sarežģītas gan pierādījumu, gan ekonomiskā un juridiskā novērtējuma ziņā. Senātā lēmumā izdarītās atziņas būs noderīgas tirgus dalībniekiem, jo risina tiesību uz aizstāvību realizēšanas praktiskos aspektus,” piebilda Hitrovs.
Par konstatētajiem pārkāpumiem KP piemēroja SIA “Limbažu melio” sodu 15 702 eiro apmērā, SIA “Bauskas meliorācija” – 28 376 eiro apmērā un SIA “Meliorācijas eksperts” – 26 399 eiro apmērā.
