Kad pirms vairāk nekā diviem gadiem atkritumu apsaimniekotāja „Piejūra” poligona „Janvāri” šķirošanas stacijā Tukumā izcēlās ugunsgrēks, vides inspektori secināja, ka tur uzglabā vairāk atkritumu, nekā tie ir reģistrēti. Par to arī uzņēmums samaksāja naudas sodu.
Pēc kāda laika tiesībsargājošajās iestādēs vērsās trauksmes cēlājs, un saņemts tika arī pašvaldības deputāta iesniegums, par to, ka „Piejūra” izvairās no dabas resursu nodokļu nomaksas. Prokuratūras ieskatā atkritumi, par kuriem būtu jāmaksā nodoklis, tika reģistrēti kā bioloģiskie atkritumi. Tāpēc prokuratūra cēla apsūdzību Ērikam Zaporožecam, jo viņš ir vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. Savukārt poligona „Janvāri” bijušais vadītājs Ingvars Lerhs un viņa pēctecis Inārs Zaļums, valsts apsūdzības ieskatā, ir atbalstījuši Zaporožeca darbības.
Tiesībsargājošās iestādes vēlāk saskatīja, ka ir arī ceļama apsūdzība par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Pēc šī panta apsūdz tikai Zaporožecu un Lerhu.
“Par atkritumiem, kas nav apglabāti un par kuriem ir vai nav jārēķina nodoklis – to nevar nezināt attiecīgās personas,” skaidroja prokurors Roberts Stivriņš.
Kurzemes rajona tiesa Talsos prokuratūrai piekrita, atzīstot visus trīs par vainīgiem. Zaporožecam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz gadu un pieciem mēnešiem un liegums ieņemt vadošu amatu nozarē uz trim gadiem. Lerham piespriests 150 stundu sabiedriskais darbs un liegums ieņemt amatu uz diviem gadiem, bet Zaļumam – nosacīts brīvības atņemšanas sods uz pusgadu un liegums ieņemt amatu uz diviem gadiem.
Tāpat tiesa pieprasa apsūdzētajiem solidāri atmaksāt valstij radušos kaitējumu – vairāk nekā četrus miljonus eiro.
Lerhs norādīja: "Man šķita, ka kaut kas īsti nav precīzi. Tad es vērsos pie valdes locekļa, arī iepriekšējai valdei pirms Ērika es kaut ko teicu, ka man šķiet… nu, es agrāk strādāju par vides speciālistu. Man likās, ka kaut kas, iespējams, nav kārtībā. Bet es tāds jauns, tikko tajā nozarē strādājis, domāju, ka kaut ko nesaprotu. Tur neviens neņēma mani par nopietnu. Tad es vienā dienā pateicu, ka… nu, bija publiska manis zākāšana, tad es vienkārši uzrakstīju atlūgumu."
Pēc aiziešanas no darba Lerhs vērsās pie atsevišķiem Talsu novada domes deputātiem. Viņš stāstīja: "Tad es viņus vienkārši informēju, ka man šķiet, ka tur ir tā. Tad mēs kopā sagatavojām iesniegumu. Tad man zvanīja no policijas. Es, protams, gāju un teicu visu, kā man šķiet, lai gan es tur kaut kādus dokumentus biju parakstījis. Es tur nevienā brīdī neslēpu, ka esmu deputātiem devis kaut kādu informāciju. Sagaidīju juridisku aizsardzību. Beigās sanāca tā, ka es pats sev kājā šauju."
Savukārt prokurors Stivriņš norādīja: "Viens – viņš pēc būtības nav atzīstams par trauksmes cēlēju. Otrs – Trauksmes celšanas likumā nav pateikts, ka, ja viņš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, viņš būtu atbrīvojams no kriminālatbildības. Vismaz es neko tādu neatrodu. Tas, ka viņš ziņoja un sadarbojās ar izmeklēšanas iestādēm, tas tika ņemts vērā. Tāpēc viņam attiecīgi ir ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods."
Lietā apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Uzņēmuma "Piejūra" kapitāldaļas pieder Talsu un Tukuma un pavisam nedaudz Jūrmalas pašvaldībai.
Paredzams, ka lietas dalībnieki, sagaidot pilno spriedumu, to pārsūdzēs.
KONTEKSTS:
Uzņēmums "Piejūra" dibināts 2005. gadā, apvienojoties toreizējiem Tukuma un Talsu rajoniem, kā arī Jūrmalas pilsētai.
Uzņēmums iesaistīts divos kriminālprocesos. Vienā par amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām iepriekšējās uzņēmuma valdes darbības laikā. Otrā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no Dabas resursu nodokļu nomaksas pie tagadējās valdes.
