Ar tiesā pārsūdzēto lēmumu pieteicējai disciplinārsods tika piemērots par to, ka viņa nav ierosinājusi disciplinārlietu pret Nodokļu pārvaldes direktora vietnieci, Sabiedriskā labuma komisijas priekšsēdētāju, neskatoties uz pārkāpuma konstatēšanu Sabiedriskā labuma komisijas 2019. gada 15. augusta sēdes norises kārtībā.
Tiesa secināja, ka Sabiedriskā labuma komisijas 2019. gada 15. augusta sēdes organizēšanas forma elektroniskās sarakstes veidā neatbilda normatīvo aktu prasībām, tomēr šāds pārkāpums nebija būtisks un neradīja tiesiskas sekas.
Tiesā norādīja, ka VID vadītāja novērtēja pārkāpuma raksturu, pārrunāja apstākļus ar iesaistīto amatpersonu un aktīvi risināja šo jautājumu ar VID pieejamiem līdzekļiem. Pieteicējas rīcība bijusi situācijai atbilstoša un saskanēja ar amatpersonai piešķirtām pilnvarām racionāli izvērtēt disciplinārlietas ierosināšanas lietderību.
"Disciplinārlietas ierosināšana nav pašmērķis, iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba funkcionēšanu un mērķu sasniegšanu un katru situāciju izvērtē individuāli," norādīja tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
VID ģenerāldirektore par tiesas lēmumu ir gandarīta: "Patiess prieks par tiesas lēmumu. Lēmums tika pieņemts trīs tiesnešu sastāvā, kas nav pirmajai instancei raksturīgi. Es vēl neesmu pilnībā iepazinusies ar visu spriedumu. Es, protams, ar to iepazīšos.
Tiešām paužu gandarījumu, jo es jau sākotnēji uzskatīju, ka šī lieta nav objektīvi izmeklēta, un arī izdarītais secinājums un pieņemtais lēmums nav pamatos. Mans pieteikums bija gana argumentēts. Es varu pieņemt, ka tiesa tam ir pievienojusies."
Starp abām amatpersonām – VID vadītāju un finanšu ministru – spriedze valda jau ilgāku laiku, ik pa laikam konfliktam uzvirmojot ar jaunu intensitāti.