Tiesa nosprieda, ka Streļčenoka rīkojums ir atceļams, kā arī atzina, ka Streļčenoks pret Strīķi ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tāpēc KNAB būs jāsedz 706 eiro darba algu starpība, Strīķei jāizmaksā 7000 no prasītajiem 25 tūkstošiem eiro morālā kompensācija un rakstiski jāatvainojas, kā arī jāsedz visi tiesāšanās izdevumi.
Paredzams gan, ka KNAB spriedumu pārsūdzēs, bet KNAB pārstāvis tiesas lēmumu komentēt atteicās, savukārt Strīķes advokāte Ilona Jirgena Latvijas Radio pauda gandarījumu.
"Tiesa atzina atšķirīgo attieksmi. (..) Atzina, ka diskriminācija ir pastāvējusi, tāpēc tiesa nolēma - par morālo [atlīdzību] un Streļčenoka atvainošanos, tas ir lielākais gandarījums. (..) Šeit arī uzraugošajām iestādēm jāskatās, ka kaut kas nav kārtībā. Strīķes kundze nav vienīgā - KNABam ir astoņas lietas tiesā."
Strīķe tiesā vērsās par KNAB priekšnieka lēmumu pazemināt viņu amatā. Strīķe no priekšnieka vietnieces amata pazemināta sākotnēji par telefonzvanu apkalpotāju, bet nu iecelta par speciālisti Juridiskajā nodaļā
Tiesa gan, nevienu no jaunajiem pienākumiem Strīķe īsti neesot pildījusi – pēc ilgstošās slimošanas darbā birojā viņa atgriezās oktobra otrajā pusē, bet kopš trešdienas devusies atvaļinājumā.
Pieprasot atjaunot priekšnieka vietnieces amatā, Strīķe gribēja panākt arī 25 tūkstošu eiro morālās kompensācijas piedziņu.
Strīķes advokāte Ilona Jirgena pēc tiesas lēmuma paziņošanas žurnālistiem pastāstīja, ka lielākais gandarījums ir par morālo kompensāciju, nav svarīgi cik liela tā noteikta, un par to, ka tiesa atzinusi KNAB priekšnieka atšķirīgo attieksmi pret darbiniekiem, priekšnieka diskriminācija pret vietnieci, par ko liecina tiesas lēmums par rakstisku atvainošanos.
Jirgena arī pauda neizpratni par KNAB darbību uzraugošo iestāžu vienaldzību pret izveidojušos situāciju, jo šī ir jau ceturtā KNAB konflikta lieta tiesā, kurā pieņemts Strīķei labvēlīgs lēmums.
Jirgena pauda, ka viņai žēl nodokļu maksātāju naudu, kas tērēta kompensācijai un tiesas izdevumiem.
Jau ziņots, ka iepriekš tiesa atcēla Strīķei piemēroto rājienu par noteikto pārvietošanās ierobežojumu neievērošanu.
Pērn 20.decembrī KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču pēc nedēļas Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
11.jūlijā Streļčenoks parakstīja rīkojumu par Strīķes pazemināšanu amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu pieņemšanas jautājumos, taču drīz vien Strīķe saslima.
Streļčenoks 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu pieņemšanas jautājumos.
Strīķes prombūtnē KNAB tika veikta reorganizācija un izveidota Juridiskā nodaļa. Kad Strīķe atgriezusies darbā, viņai tika izsniegts jauns amata apraksts un rīkojums par viņas pārcelšanu Juridiskās nodaļas galvenā speciālista amatā.
