Putnis atsaucas uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš kā obligātos kritērijus paredz, ka LTV valdes locekļiem ir jābūt labai reputācijai, augstākajai izglītībai un vismaz piecu gadu mediju vai vadības darba pieredzei. Šiem kritērijiem esot bijis jābūt pirmajam NEPLP filtram, pēc kura atlasīt pretendentus. Tikai pēc tam NEPLP esot drīkstējusi pakļaut kandidātus individuālo kvalifikāciju sacensībai. Savukārt šādai sacensībai esot bijis jānotiek pēc atklātiem, caurskatāmiem un objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem.
Pretēji šiem saviem pienākumiem, NEPLP esot pārbaudījusi tikai pretendentu izglītību, bet nav vērtējusi ne viņu labu reputāciju, ne darba pieredzi.Putnis atsaucas uz medijos izskanējušo informāciju, ka NEPLP uz intervijām esot uzaicinājusi tādus kandidātus kā Edvīnu Inkēnu, Aleksandru Mirļinu, Rolandu Tjarvi, par kuru reputāciju, viņaprāt, NEPLP ir bijis jābūt vismaz šaubām.
Roberts Putnis uzskata, ka NEPLP ar prasību kandidātiem rakstiski vērtēt apjomīgo jaunā sabiedriskā medija koncepciju sākotnēji esot radījusi iespaidu, ka tā vēlas kandidātu publisku ideju sacensību par Latvijas Televīzijas attīstības un jaunā sabiedriskā medija izveides redzējumiem. Tāda diskusija būtu bijusi ļoti nepieciešama Latvijas mediju profesionālajai videi un sabiedriskās domas veidošanai par labu jauna sabiedriskā medija izveidei. NEPLP konkursa nolikumā bija paredzējusi gan kandidātu publisku diskusiju, gan tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Šobrīd publiskajai diskusijai NEPLP esot atvēlējusi tikai trīs dienas starp kandidātu sarunu ar LTV darbiniekiem 25.februārī un jaunās valdes vēlamo pirmo darba dienu 1.martā.
Tāpēc Putnis asi kritizē NEPLP slepenību attiecībā uz deviņiem pēdējai konkursa kārtai atlasītajiem kandidātiem: „Ja patiesībai atbilst baumas, ka bijusī AS "Diena" personāldaļas vadītāja Inese Kamarūte (šobrīd firma "Fontes") par 19 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas starp deviņiem favorītiem ir atlasījusi divus citus bijušos "Dienas" un vēl trīs esošos un bijušos augsta līmeņa LTV darbiniekus, tad NEPLP klusēšana ir skaidrojama tikai un vienīgi kā bailes uzņemties atbildību par konkursa rezultātu.”
Putnis norāda, ka NEPLP locekļu apgalvojumi par to, ka kandidāti esot jāsargā no sabiedrības intereses tāpēc, lai neapgrūtinātu viņu attiecības ar esošajiem darba devējiem, neizturot kritiku: „Ja NEPLP jebkurā gadījumā atklās šo cilvēku vārdus, tad vārdu publiskošanas datums nekādā veidā neietekmēs viņu attiecības ar darba devējiem. Gluži pretēji – kā šie kandidāti grasās izturēt stingro sabiedrības uzraudzību LTV vadītāju amatos, ja viņi jau tagad ir tik ļoti jāsargā no medijiem?”
NEPLP Roberta Putņa kandidatūru ir noraidījusi konkursa pirmatlasē. Savu atteikumu NEPLP pamato ar to, ka Putņa iesniegtie dokumenti par daļēji pabeigtām tieslietu maģistra studijām Ķelnes Universitātē Vācijā nav atbilstoši augstāko izglītību apliecinoši dokumenti. Putnis norāda, ka NEPLP pretēji pašas konkursa nolikumā deklarētajai vēlmei visus strīdus risināt sarunu ceļā ārpustiesas kārtībā, pieņemot lēmumu par viņa kandidatūras noraidīšanu, pat nav mēģinājusi sazināties ar Putni, lai kliedētu savas šaubas. Formālu atteikuma apstiprinājumu Putnis saņēmis tikai pēc pieprasījuma nosūtīšanas NEPLP, kad NEPLP pārstāvji jau publiski apsprieduši konkursa gaitu.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska aģentūrai BNS vērtēja, ka vēršanās tiesā esot normāla prakse, bet nevajag steigties ar secinājumiem, ka lieta tikšot arī ierosināta. "Cilvēkiem ir tiesības pārsūdzēt, tā ir normāla prakse. Ja formālās prasības nav izpildītās, ko mēs varam darīt," paskaidroja Dulevska.
Viņa norādīja, ka vairāki pretendenti nav tikuši uz pirmās kārtas interviju, jo nebija izpildījuši formālās prasības.
"Problēma ir tāda, ka viņam [Putnim] nebija izglītības dokumentu. Bija cilvēki, kas netika līdz intervijai, un tie bija tie, kas nebija ievērojuši procedūru. Tādu nebija daudz. Ja nevar izpildīt pamatprasības, tas jau uzreiz rada iespaidu par cilvēku spējām organizēt darbu," klāstīja padomes pārstāve.
Šonedēļ vairāku mediju, arī Latvijas Radio rīcībā nonāca neoficiālais kandidātu saraksts. No tajā minētajiem uz valdi pretendē bijušais televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve, holdinga „Baltic Media Alliance” bijušais izpilddirektors Ivars Belte, „TNS Latvia” valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un Latvijas Televīzijas 7.kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Grūbe kandidātu vārdus kategoriski atsakās atklāt - līdz publiskajai diskusijai ar televīzijas darbiniekiem 25.februārī to liedzot konfidencialitātes nosacījumi.
