Cilvēku simti pulcējas pie Svētā Jēkaba katedrāles Rīgā, lai dotos šajā ceļā, ik pa laikam apstājoties dažādās Vecrīgas vietās, kur notika profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, apceres un dažādu konfesiju garīdznieku vadītas pārdomas. Vecrīgā krusta ceļš tika iziets jau desmito gadu un cilvēku skaits, kas tajā piedalās, kļūst ar vien lielāks.
Dienas laikā daudzās Latvijas draudzēs, sākot no Kolkas un beidzot ar Aglonu, cilvēki izstaigāja Jēzus pēdējo ceļu. Līvbērzē Krusta ceļš kļuvis par neatņemamu ciešanu laika daļu.
Dzērves uz saviem spārniem šodien atnesušas Zemgalei sauli. Līvbērzes krusta ceļa dalībnieki šodien uz saviem pleciem nes smagu koka krustu. Antonija un Antons Punculi jau 49 mūža gadu pa dzīvi iet kopā. Gan sadzīvē, gan lūgšanās. Pēdējos gados bez Krusta ceļa gavēni vairs nevarot iedomāties:
„Izjust tās sāpes, ko Jēzus juta… Biju Vasarsvētku draudzē, tagad atgriežos pie senču saknēm, senču ticības, un vakar mani uzņēma Līvbērzes draudzē. - Es eju katru gadu, tikko sāk daba mosties. Un televīzija sola siltumu, ja nemelo…”
Krusta ceļš Līvbērzē ir 10 kilometru garš, un tajā vienojas gan luterāņu, gan katoļu draudzes piederīgie. Šogad ceļā iet 9 cilvēki.
„Bez ciešanām nebūtu Lieldienas,” saka Bērzes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Tālums.
„Ja nebūtu Lielās piektdienas, mēs neko nevarētu izturēt. Ne to drausmīgo terorismu Briselē, ne bērnu izmantošanu, ne alkoholismu, ne briesmīgos strīdus,” uzskata Līvbērzes katoļu draudzes priesteris Aleksandrs Stepanovs.
Garām vietējām mājām un labības laukiem, izstaigājot visus 10 sava krusta ceļa kilometrus, vietējie ceļu noslēdz ar dievkalpojumu un siltu tēju.
