„Krievi mēģina provocēt, demoralizēt un pazemot Baltijas valstis, un rietumvalstis nekādi nereaģē uz Igaunijas drošības policista nolaupīšanu un kriminālvajāšanas atsākšanu par lietuviešu atteikšanos dienēt padomju armijā. Viņš [prezidents Vladimirs Putins] mēģina demoralizēt triju Baltijas valstu iedzīvotājus, mēģinot parādīt, ka rietumvalstis tām nesniegs nekādu palīdzību,” vērtēja Lukass.
Viņaprāt, rietumvalstis tikai tagad sākušas apzināties reālo situāciju, ka Krievija ir drauds, un pagrieziena punkts bijis NATO samits Velsā.
„Ja viņš [Putins] nevarēs militārus līdzekļus izmantot, viņš pievērsīsies propagandai, psiholoģiskai ietekmēšanai un korumpēšanai, viņš varētu izmantot finansiālu spiedienu. Viņam ir ļoti plašs līdzekļu klāsts, un, ja kāds nederēs, viņš izvēlēsies nākamo,” klāstīja žurnālists.
Rietumvalstis, pēc Lukasa domām, nezina, kā cīnīties ar Krievijas propagandu. „Rietumi mostas no letarģiska miega,” viņš piebilda.
„Krievija redz, ka NATO vājā vieta ir nevis militārā sagatavotība, bet Krievija skaidri redz, ka Eiropas un NATO vājā vieta ir politisko lēmumu pieņemšana – pastāv iespējamība, ka krīzes gadījumā francūži teiks: nesteigsimies un sāksim neatkarīgu izmeklēšanu, tā ir Baltijas iekšējā lieta; vācieši noteikti teiktu, ka vispirms jāaprunājas ar Putinu, - un militārā atbilde noslīgs šajā politisko lēmumu pieņemšanas procesā,” norādīja Lukass.
Tāpēc politiķiem ir jābūt gataviem krīzes situācijā reaģēt uz Krievijas propagandu. Lukass uzsvēra, ka krievi melīgā veidā panāca notikumus Ukrainā un plašsaziņas līdzekļiem nevajadzētu būt tik slinkiem un pārbaudīt Krievijas sniegtos faktus.
Uz jautājumu, kā uzvarēt propagandas karā, žurnālists uzsvēra, ka lielākos draudus Latvijā rada „dažādie avoti šeit pat”. Krievija var izmantot Latvijas organizētās noziedzības grupas, uzpirkt politiķus, plašsaziņas līdzekļus un sabiedriskās organizācijas. Tāpat Krievija var izmantot enerģētikas līdzekļus, tāpēc Latvijai jāspēcina šis sektors.
Vērtējot ieceri veidot alternatīvu Baltijas TV kanālu krievu valodā, Lukass atzina, ka tas nebūtu pilnīgs šīs problēmas risinājums, jo Krievijas mediju tirgū ieguldīti ļoti lieli līdzekļi. „Ja grib izveidot kvalitatīvu kanālu, ir jāiztērē simtiem miljonu dolāru. Neko daudz es no šāda kanāla nesagaidītu, un ir jāizmanto iedarbīgāki līdzekļi,” uzskata Lukass.
Viņaprāt, Krievijas pozīcijas varētu iedragāt krievvalodīgo universitātes izveide.
