Testa projektā atbalstu mājokļa īrei bēgļu ģimenēm sniegs līdz gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, žurnālistus informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Ierēdne norādīja, ka pērn sāktā pilotprojekta rezultātā secināts, ka seši mēneši ir par maz, lai pilotprojektā iesaistītās ģimenes integrētos vietējā sabiedrībā.

Līdz šim pilotprojekta īstenošanai tika piešķirti 5000 eiro, bet projekta turpināšanai līdz šī gada beigām nepieciešami vēl 9300 eiro, kurus iecerēts pārdalīt no Nodarbinātības valsts aģentūrai piešķirtā finansējuma Sabiedrības integrācijas fondam (SIF).

SIF sekretariāta direktore Aija Bauere norādīja, ka pilotprojektā izkristalizējās vispārīgas un individuālas problēmas, tostarp, ka

ārsti un skolotāji nav gatavi sniegt palīdzību šādiem cilvēkiem, un problēmas galvenokārt saistītas ar valodas barjeru.

Bauere norādīja, ka mājoklis ģimenei neatrisina visas problēmas, jo ģimenes pieaugušajiem nepieciešams darbs, bērniem - skola, tāpat ģimenei svarīgs ārsts, pie kura vērsties saslimšanas gadījumā. Vislielākās grūtības sagādāja valodas barjera, tomēr, pēc Baueres paustā, projektā iesaistītie cilvēki bija ļoti motivēti apgūt latviešu valodu.

SIF pilotprojekta sagatavošanas darbi sākās pagājušā gada martā, taču finansējums no valsts budžeta SIF tika piešķirts 2017.gada oktobra vidū. Pilotprojekta noslēgums ir februāra beigas.

Aizvadītā gada beigās pilotprojektā tika noslēgts īres līgums ar trīs ģimenēm, tostarp vienu sešu personu ģimeni Jelgavā un divām ģimenēm Rīgā, kur vienā no ģimenēm bija trīs personas, bet otrā - četras. Līgums paredzēja segt atbalsta saņēmējiem tādus izdevumus kā mājokļa īres izmaksas, mājokļa komunālo pakalpojumu segšanu apmēram 65 eiro apmērā mēnesī, kā arī citus saistītos pakalpojumus, piemēram, zem ēkas, kurā atrodas mājoklis, esošās zemes nomas vai nodokļa maksājumus, humānās palīdzības, tostarp apģērba un mēbeļu nogādāšanu mājoklī un cita veida palīdzību.

Līgumā tika iekļauti arī ģimenes pienākumi, tostarp par maksājumu veikšanu, vismaz viena ģimenes locekļa algotu darbu, latviešu valodas apmācības apmeklējumu un bērnu aprūpi un izglītošanu. Katrā ģimenē viens no ģimenes locekļiem strādā, pārējie apgūst latviešu valodu, bet bērni apmeklē izglītības iestādes.

“Ja abi ģimenes locekļi sāk strādāt un tā darba alga ir pietiekoši liela, mēs varam samazināt šo atbalstu no valsts puses,” norādīja Bauere.

Bauere pauda, ka mājokli nodrošināt pusotru līdz divus gadus esot normāli, jo tas ir periods, kad gana labi var valodu iemācīties.

Valdībā gala lēmums par projekta pagarināšanu vēl nav pieņemts.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt