Kas ir zemapziņas aizspriedumi?
Psiholoģijas nozarē pastāv divas psiholoģisko konstruktu mērīšanas pamatpieejas - eksplicītā (tiešā), kas pieprasa indivīdam iesaistīties izziņas procesā, un implicītā (netiešā), kas pētniekiem ļauj veikt secinājumus par mēramā konstrukta izteiktību indivīdam, novērtējot viņa sniegumu noteiktos uzdevumos.
Pārfrāzējot – plašākā kontekstā eksplicītās metodes visbiežāk attiecas uz sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti brīvi un nepiespiesti var atbildēt uz jautājumiem, izvēloties to, kā savas atbildes prezentēt. Piemēram, uz jautājumu “Vai Jūs piekrītat apgalvojumam, ka LGBTQ+ personas ir pelnījušas tādas pašas tiesības kā heteroseksuālas personas?” respondents kādu iemeslu dēļ var izvēlēties atbildēt apstiprinoši, pat ja patiesais viedoklis ir pretējs. Šādā situācijā aptaujas sastādītājs nemaz nezina respondenta patiesās sajūtas.
Šo fenomenu dēvē par sociālo vēlamību, no kuras var daļēji atbrīvoties ar implicīto pētniecības metožu palīdzību. Piemēram, tā vietā, lai uzdotu tiešu jautājumu “Kā Jūs justos, ja kaimiņos dzīvotu musulmaņu ģimene?”, efektīvāk ir ļaut respondentiem aizpildīt kognitīvu testu, kas vērsts uz aizspriedumu pret musulmaņiem identificēšanu. Šādu testu gaitu un rezultātus nav iespējams apzināti izkontrolēt, no kā arī izriet termins “zemapziņas aizspriedumi”.
Netiešo asociāciju tests
Netiešo asociāciju tests ir viena no plašāk izmantotajām un pētītajām netiešās izziņas izpētes metodēm pēdējās divās desmitgadēs. Testa būtība ir tajā, ka tiek piedāvāti vārdi un attēli, kas respondentam jāgrupē četrās kategorijās, no kurām katras divas ir savstarpēji saistītas. Piemēram, lai noteiktu aizspriedumu līmeni pret personām ar invaliditāti, testa gaitā ir nepieciešams grupēt attēlus, kas atbilst (a) personām ar invaliditāti, (b) personām bez invaliditātes, kā arī vārdus ar (c) pozitīvu un (d) negatīvu konotāciju.
Eksperimentā ir septiņas dažādas kārtas, kuru gaitā programmatūra fiksē respondenta atbilžu sniegšanas ātrumu, kas raksturo tā attieksmi pret piedāvātajiem stimulvārdiem un attēliem. Piemēram, vienā no testa kārtām vienā kategorijā ir nepieciešams grupēt attēlus, kas atbilst personām ar invaliditāti, un negatīvus īpašības vārdus. Jo īsāks reakcijas laiks, jo respondents saskaras ar mazāku kognitīvo piepūli, veicot grupēšanu. Šajā kārtā ātrāka reakcija nozīmē augstāku aizspriedumu līmeni pret cilvēkiem ar invaliditāti.
Vienā citā būtiskā testa kārtā grupēšana ir jāveic pretēji – vienā kategorijā ievietojot attēlus, kas atbilst personām ar invaliditāti, un pozitīvus īpašības vārdus. Respondenta netiešo aizspriedumu līmenis tiek noteikts, atņemot vidējos atbilžu sniegšanas ātrumus starp šīm divām kārtām.
Rezultātu interpretācija
Testa izskaņā katram tā dalībniekam tiek arī norādīts, kāds tad ir tas aizspriedumu līmenis. Pirmkārt, ir būtiski uzsvērt, ka aizspriedumi var būt vērsti abos virzienos – kā pret marginālo, tā pret dominanto grupu. Otrkārt, šis līmenis iedalās vairākās gradācijās. Atkarībā no tā, cik tālu no nulles vērtības atrodas iepriekš aprakstītā vidējo atbilžu sniegšanas ātrumu starpība, aizspriedumi var būt nelieli, vidēji, lieli, un tie var arī vispār nebūt (ja starpība ir zem 0.15 sekundēm jebkurā virzienā).
Testa nobeigumā, platformai atainojot rezultātus, tie balstās pētnieku interpretācijā.
Kāpēc šāda pieeja?
Vairākos starptautiskos indeksos Latvija ierindojas pēdējās vietās Eiropas Savienības valstu vidū attiecībā uz mazāk aizsargāto grupu stāvokli valstī. Biedrība "Safe Space" norāda, ka piemēram, “Ilga-Europe” indeksā attiecībā uz normatīvo regulējumu LGBTQ+ personu aizsardzībā Latvija 3 gadus, līdz pat 2020. gadam, ierindojās pēdējā vietā. Tāpat – lai arī likuma priekšā sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, Latvijā sieviešu, kuras kopš 15 gadu vecuma ir pieredzējušas partneru fizisku un/vai seksuālu vardarbību, īpatsvars ir 33%, kas ir sliktākais rādītājs ES. Eiropas Pretrasisma sadarbības tīkls atzinis, ka anti-diskriminācijas regulējums joprojām ir ļoti vājš, sevišķi attiecībā uz “minoritāšu pieeju kvalitatīviem labumiem un pakalpojumiem”.
Tajā pašā laikā sabiedrības uztverē šīs problēmas bieži tiek ignorētas vai pat netiek pamanītas, uzsver biedrība. Piemēram, atsaucoties uz Eiropas Komisijas 2019. gada Īpašo Barometru nr. 493 par diskrimināciju Eiropas Savienībā, sadaļā, kur aptaujas respondentiem lūgts novērtēt, pret kurām no sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu kategorijām (piederība romu tautībai, etniskā izcelsme, ādas krāsa, seksuālā orientācija u.tml.) diskriminācija "ir izplatīta", "reti sastopama" vai "nav sastopama", nevienā no gadījumiem Latvijas respondenti kā absolūto vairākumu (vismaz 50%) nav izvēlējušies atbildi "ir izplatīta".
Pēc biedrības aprēķiniem Baltijas un Ziemeļvalstu starpā visu valstu sabiedrības diskrimināciju kā līdzīgā mērā izplatītu uzskata pret trim marginalizētām grupām – (1) sievietēm, (2) personām ar invaliditāti, (3) lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem, tomēr tas nesaskanot ar reālo situāciju. Šīs disonances dēļ "Save Space" vēlējās noskaidrot konkrēto sabiedrību zemapziņas aizspriedumu līmeni pret visām trim grupām, izmantojot t.s. netiešo asociāciju testu.
Par projektu
Tests www.HiddenBias.eu ir pieejams septiņās valodās un iegūtie dati tiks izmantoti, lai noskaidrotu atšķirības netiešo aizspriedumu līmeņos Baltijas un Ziemeļvalstīs. Laika gaitā tā tiks papildināta ar citām valodām un testu veidiem, kā arī pielāgota izmantošanai viedierīcēs.
Vietne www.HiddenBias.eu izstrādāta, biedrībai “Safe Space” sadarbojoties ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā, kā arī Kasparu Eglīti un Aivu Staņēviču no medicīnas tehnoloģiju projektu studijas Latvijas Universitātē ''DF LAB''.
Biedrība “Safe Space” ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazākaizsargātām sabiedrības grupām Latvijā.
