Deputāti balsojumā noraidīja priekšlikumu, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 1.janvārī, līdz ar to, nobalsojot par likuma izmaiņām galīgajā lasījumā, tas stātos spēka parastajā kārtībā – pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”.
Tāpēc Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) komisijas vārdā lūdza likuma grozījumus nodot atpakaļ komisijai, kura izvērtētu, kad noteikt likuma spēkā stāšanās termiņu. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt 1.augusts.
Grozījumi paredz mainīt darījumu slieksni, no kura ārvalstniekam var piešķirt uzturēšanās atļauju, un atteikties no termiņuzturēšanās atļauju kvotām, kā arī no ieceres piešķirt uzturēšanās atļaujas pret iemaksām valsts budžetā.
Grozījumi paredz, ka termiņuzturēšanas atļauju pretendentiem - nekustamā īpašuma pircējiem īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā, tāpat no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināts nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību.
Grozījumi arī paredz atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā, taču nekustamā īpašuma pircējiem valsts budžetā būs jāiemaksā 5% no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.
Par likuma izmaiņu stāšanos spēkā no 1.janvārā nobalsoja 25 deputāti – „Saskaņas centra" pārstāvji, neatkarīgie deputāti un Inese Aizstrauta (ZZS).
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, aicinot neatbalstīt 1.janvāra termiņu, klāstīja, ka tas ļaus līdz pat nākamajam gadam atstāt spēkā līdzšinējos nosacījumus un iegūt termiņuzturēšanas atļaujas, nopērkot Rīgas reģionā un republikas pilsētās īpašumus par 142 300 eiro, bet citur Latvijā - par 71 150 eiro.
Tas ļaus iegādāties termiņuzturēšanās atļaujas vēl visu vasaru, kad ir „pļaujas laiks” termiņuzturēšanas atļauju tirgū, uzsvēra Siliņa.
Arī deputāte Zanda Kalniņa - Lukaševica aicināja noteikt pēc iespējas ātrāku termiņu jaunajai kārtībai, jo līdz ar to arī budžets nesaņems 5% no darījuma summas, bet daļu no šīs naudas plānots atvēlēt arī drošības policijai, lai tā varētu rūpīgāk pārbaudīt termiņuzturēšanās atļauju tīkotājus.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji iepriekš komisijā atbalstīja 1.janvāra termiņu, bet ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigamnis tagad solīja atbalstīt ātrāku izmaiņu spēkā stāšanos, jautājums tikai par kādu termiņu varētu.
„Būs augusts, atbalstīsim augustu, būtu 1.maijs, atbalstīsim 1.maiju, būs 1.jūnijs, atbalstīsim 1.jūniju. Lai būtu termiņš!” sacīja Brigmanis. „Kādu viņi to termiņu iedos, par tādu nobalsosim,” viņš piebilda.
Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš arī pauda pārliecību, ka jaunajai kārtībai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, un solīja nevilcināties, iespējams, piedāvājot grozījumus jaunajā redakcijā jau nākamnedēļ. Viņaprāt reālākais likuma izmaiņu spēkā stāšanās laiks būtu augusts.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņo, ka salīdzinājumā ar pērno gadu būtiski pieaudzis ārzemnieku skaits, kas Latvijā pieprasījuši uzturēšanās atļauju. Šogad saņemtie pieprasījumi par uzturēšanās atļaujām attiecināti uz 1736 personām, no kurām lielākā daļa ir Krievijas Ķīnas, Ukrainas un Uzbekistānas pilsoņi.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu vairākums, kuru veidoja „Saskaņas centra” un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, nobalsojis par to, ka likuma izmaiņas ir ieviešamas no nākamā gada sākuma. Iecere ir izraisījusi pārējo Saeimas partiju deputātu sašutumu, jo tiek prognozēts, ka atceļot jauno prasību ieviešanu, valsts budžetam ies garām būtiski līdzekļi, un uzturēšanās atļauju sistēmas pārmaiņas kopumā var zaudēt savu efektivitāti.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ("Vienotība"), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmto Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu.
