De Facto

Paštestu piegādātāja komercdirektoram - lieta par piesavināšanos

De Facto

De Facto - Kukuļņemšanā apsūdzētie muitnieki vainu nekomentē; Kas svarīgāks – kokrūpniecība vai dabas aizsardzība?

Terehovas lieta: bijušie muitnieki darbu atrod arī būvvaldēs

Terehovas lietas prokurori: Muitnieki bijuši spiesti izvēlēties – ņemt kukuļus vai pamest darbu

Kukuļņemšanas lieta Terehovas muitas kontroles punktā, kur aizdomās par koruptīvām darbībām apsūdzības celtas 20 muitniekiem, atklāja ne vien to, cik izveicīgi muitnieki prata slēpt naudu, bet arī to, ka sistēmiska korupcija muitā nav novecojis 90. gadu mīts. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka uz apsūdzēto sola nonākuši gan ļoti pieredzējuši muitnieki, gan arī visai nesen par muitniekiem kļuvuši jaunieši. Kolektīvās kukuļņemšanas sistēma bijusi tik brutāla, ka daži no apsūdzētajiem prokuroriem pat atzina: pēc aizturēšanas jutušies atviegloti, ka tas ir beidzies. Taču ir arī tādi, kas savu vainu nesaskata un pēc darba muitā turpina strādāt publiskajā sektorā.

ĪSUMĀ:

  • Muitnieku ģērbtuvēs tika atrasti divi kukuļu slēpņi, pēc kuru nosaukumiem tiesībsargi dēvē konkrētos kriminālprocesus. 
  • “Cepures” muitnieku maiņa saņemtos kukuļus slēpa kādā ģērbtuves skapītī ieliktā cepurē. 
  • “Skapja” muitnieku maiņa savāktos kukuļus slēpa aiz kāda ģērbtuves skapīša pielīmētā maisā.
  • Muitnieki paši ir trenēti slēpņu meklēšanā, tādēļ zināja, kur tos vislabāk ierīkot.
  • Izaicinājums bijis aizturēt vienas maiņas darbiniekus, otras maiņas darbiniekiem neuzzinot.
  • Prokurori neizpratnē – lielākā daļa apsūdzēto neuzskata, ka darījuši ko pretlikumīgu.
  • Daļa apsūdzēto darbu muitā uzsākuši vien pirms pāris gadiem, daļa – jau pirms divdesmit. 
  • Vainu atzinušie muitnieki norāda – no sistēmas izkļūt neesot bijis iespējams: vai nu ņem kukuļus, vai ej prom no darba.
  • Apsūdzības celtas tikai kukuļņēmējiem, jo prokuratūras ieskatā galvenais bijis atrast negodprātīgās amatpersonas. 

"Cepure" un "Skapis"

“Cepure” un “Skapis” – šādas iesaukas tiesībsargi  devuši Terehovā sāktajiem kriminālprocesiem pret divām dažādām Terehovas muitnieku maiņām. “Cepures” maiņa no robežas šķērsotājiem savāktos kukuļus slēpa cepurē, kas bija ielikta bezsaimnieka skapītī vīriešu ģērbtuvē. Savukārt “Skapja” gadījumā slēpnis bija ierīkots tās pašas ģērbtuves stūrī, kāda skapīša aizmugurē pielīmējot maisiņu naudas krāšanai. To, kā muitnieki – arī sievietes – šos slēpņus izmantoja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde fiksēja vairāku mēnešu garumā – visu pagājušo ziemu un pavasara sākumu. Bez šiem diviem lielajiem slēpņiem, no kuriem nauda vēlāk tika sadalīta “uz galviņām”, ģērbtuvē bija ierīkoti arī mazāki slēpnīši.

VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks to skaidroja šādi: “Muitas amatpersonām ir ierobežotas iespējas uzglabāt skaidru naudu pie sevis. Un, protams, – kāpēc tiek veidotas slēptuves? Tāpēc, ka tiek veikti kontroles pasākumi arī no muitas vadības puses, arī no Iekšējās drošības pārvaldes puses tiek organizēti un veikti kontroles pasākumi. Un, protams, muitas amatpersonas ir spiestas dažādos veidos mēģināt slēpt savas darbības. Viņi tam izmanto savas profesionālās zināšanas. 

Viņi paši ir apmācīti atrast slēpņus, viņi iziet apmācības, kur tad slēpņi varētu atrasties gan transportlīdzekļos, gan pie personām. Un šīs zināšanas diemžēl nereti ir izmantojuši noziedzīgo darbību plānošanai.”

Abus aprīlī sāktos kriminālprocesus VID rudenī nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai. Oktobrī 21 muitas amatpersonai tika celtas apsūdzības, taču neilgi pēc tam viena no apsūdzētajām muitniecēm nomira, līdz ar to uz tiesu šobrīd nosūtītas lietas pret 20 muitniekiem. 

Terehovā kopā strādā četras maiņas, štatu sarakstos šobrīd ir vairāk nekā 80 cilvēki. Vai tiešām tik lielas daļas darbinieku organizētu iesaisti nelikumībās varēja nepamanīt? No Prusaka paustā izriet, ka priekšdarbi notika jau kādu laiku iepriekš: “Būtiski norādīt, ka muitas vadība veica arī zināmus kontroles pasākumus jau pirms aizturēšanas. Līdz ar to mainījās gan Terehovas vadība, kas ieviesa noteiktas kontroles sistēmas uzraudzību un apgrūtināja šo personu, piemēram, pārāk regulāru došanos uz ģērbtuvi, jo ir loģisks jautājums – ko tad mēs tur tik bieži darām, ja ir jāveic darba pienākumi? Un tas, protams, apgrūtināja muitas amatpersonu noziedzīgās darbības, līdz ar to aizturēšanas brīdī pie viņām bija zināmi naudas līdzekļi arī klāt.”

Terehovas jaunā lieta bija sava veida ugunskristības pirms gada izveidotajai prokuratūrai – uz operāciju pie robežas izbrauca gan abus kriminālprocesus uzraugošie prokurori, gan Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls, kurš uzslavējis VID par labo sadarbību. “Mēs mērķtiecīgi ilgāku laiku plānojām šīs darbības, un tad arī, kad tika nolemts, kurā brīdī uzsākt procesu un kurā brīdī aktīvi sākt darboties, arī prokurori paši izbrauca uz vietas. Arī es pats biju izbraucis, un mēs, var teikt, diennakti tādā režīmā aktīvi strādājām un nostiprinājām šos pierādījumus.”

Tā kā aizturēti tika darbinieki no divām maiņām, izaicinājums bija nodrošināt to, lai viena maiņa neuzzinātu par otras aizturēšanu – tas arī tika plānots visilgāk un esot sekmīgi izdevies, apgalvoja  prokurors Kaspars Andruškins, kas uztur apsūdzību “Cepures” lietā. 

No šīs maiņas astoņiem apsūdzētajiem tikai viens – gados samērā jauns muitas uzraugs – piekritis slēgt vienošanos ar prokuratūru. 

Jau pirmdien rakstveida procesā par tās apstiprināšanu lems Ekonomisko lietu tiesa.

Pret pārējiem septiņiem no “Cepures” maiņas lieta tiesā tiks skatīta parastajā kārtībā. Datums gan vēl nav nozīmēts. Apsūdzēto attieksmi prokurors Andruškins, kurš ir bijis klāt pratināšanās un citās procesuālajās darbībās, raksturo skarbi: “Man tāds personīgi nesaprotamākais, pirmām kārtām laikam skumjākais, ir tas, ka, runājot ar šīm personām, rodas iespaids, ka viņi joprojām nesaprot un neuztver to, ka ir izdarījuši sevišķi smagu noziegumu. Viņi to neuzskata par kaut ko tādu pretlikumīgu, ko viņi būtu izdarījuši. Līdz ar to varbūt tas kaut kādā veidā viņu attieksmi maina. Ko viņi gaida, man grūti spriest, bet, nu jā – lielākā daļa savu attieksmi nepauž vispār.”

Līdzīgi esot arī “Skapja” lietā, kur apsūdzību uztur prokurore Džena Andersone. Vienošanās kārtībā tur lieta izdalīta pret četrām personām, bet pret astoņiem muitniekiem februārī sāksies prāva. “Ir šīs astoņas personas, kuras izmanto tiesības neliecināt vispār, nepaust attieksmi vispār un acīmredzot vēlas sagaidīt tiesu. Un tad jau tiesā varēsim skatīties – varbūt, ka tiesā tiks pausta  šī attieksme. Bet šobrīd šīs personas izmanto tiesības neliecināt,” pastāstīja Andersone.

Daļa vien nesen sākuši darbu muitā, daļa – pirms divdesmit gadiem

Visu šo apsūdzēto vārdi jau ir atrodami tiesu kalendārā: Kaspars Kravalis, Žanis Razguļajevs, Aleksandrs Losevs, Juris Ostrovskis, Edgars Laizāns, Lāsma Losāne, Juris Bogdanovs, Andris Noviks. Nu jau bijušo muitnieku amatpersonu deklarācijas rāda raibu iepriekšējo pieredzi – kāds sācis muitā strādāt pirms pieciem gadiem, citi pirms divdesmit, kāds savulaik strādājis robežsardzē. Pēc aiziešanas no muitas kāds ir atradis pārdevēja darbu degvielas uzpildes stacijā, taču ir arī tādi, kas atkal strādā publiskā sektora amatā. 

Tā, piemēram, bijušais muitas uzraugs Juris Ostrovskis jau atkal ir valsts amatpersona – būvinspektors Rēzeknes novada būvvaldē. Par kriminālprocesu runāt ar “De facto” viņš atteicās un telefonsarunu ātri izbeidz: “Nezinu, par ko jūs runājat. Visu labu.”

Gandrīz Ostrovska kolēģis, tikai citā pašvaldībā, atkal sanāk divdesmit gadus Terehovā nostrādājušais un jau senākos VID skandālos piesauktais Žanis Razguļajevs. Viņš šobrīd ir Ludzas novada būvvaldes būvinspektora palīgs. Arī viņš nekomentēja to, vai piekrīt apsūdzībām un kāpēc aizgājis no muitas: “Es nevēlos komentēt šo lietu. (..) Man ir tiesības nekomentēt, vai ne?”

No sistēmas izkļūt neesot bijis iespējams

Šī bijušo muitnieku klusēšana visai precīzi atspoguļo to kolektīvo kultūru, kas gadiem ilgi valdījusi Terehovā. Par to liecina vainu atzinušo muitnieku stāstītais. “Kā viena no personām man norādīja, ka viņš izjuta pat zināmu atvieglojumu, jo viņš iekšēji it kā visu laiku tā kā gaidīja, ka tas notiks, un visu laiku pastāvēja dilemma, vai turpināt to darīt. Respektīvi, izvēle starp noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un mobingu, kas varētu sekot tātad no tiem kolēģiem, 

jo no tās sistēmas izkļūt ārā nav iespējams, vienīgi aizejot prom no šī darba, kā tika skaidrots. Līdz ar to dažas šīs personas pat izjuta atvieglojumu, kad viņas tika aizturētas,” stāstīja prokurore Andersone.

Ar trīs personām noslēgtas vienošanās par nosacītu sodu, bet ar vienu  – par reālu, un papildus sodi ir arī mantas konfiskācijas un ierobežojumi ieņemt amatus. 

Ja korupcija Terehovā bijusi tik sistēmiska, kāpēc nav pieķerti arī kukuļdevēji? Prokuratūrā atzina, ka šoreiz galvenais esot bijis atrast negodprātīgās amatpersonas. “Šeit ir jāsaprot tas, ka tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža un notiek liela transportlīdzekļu plūsma. (..) Tie transportlīdzekļu vadītāji, kuri dod šos kukuļus, arī savā ziņā nav ieinteresēti par to ziņot, jo viņi veic savus darba pienākumus, viņiem bieži jābrauc pāri šai robežai un attiecīgi viņi var nākamajā reizē sagaidīt kaut kādu negatīvu attieksmi. Līdz ar to šeit mēs vērtējām un apsūdzības cēlām par kukuļņemšanu – tieši par amatpersonu noziegumiem,” skaidro virsprokurors Omuls.

Terehovas lieta nav vienīgā, kura ir nonākusi tiesā saistībā ar muitnieku iespējamo korupciju. Daugavpils tiesā tiek skatīta lieta par to, kā Indras robežkontroles punktā muitnieks un robežsargs, kāda policista uzkūdīti, par kukuļiem pieļāva dzelzceļa vagonos noslēptu kontrabandas cigarešu ievešanu no Baltkrievijas.

VID joprojām turpinās disciplinārlieta pret Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kas tika sākta, lai pārbaudītu, cik efektīvi tika nodrošināta iekšējo risku pārvaldība muitā.

KONTEKSTS:

Šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Krimināllieta pret vienu personu prokuratūrā izbeigta cilvēka nāves dēļ, Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas–Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt