Deviņi gadi kopš operācijas Terehovas lietā
Par apjomīgā kriminālprocesa iznākumu ziņas līdz šim bija skopas. Zināms bija vien par izdalīto Agafonova deklarācijas lietu, kurā Zilupes mēru un viņa sievu tiesā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Šoruden būs pagājuši deviņi gadi kopš tiesībsargājošo iestāžu operācijas tā dēvētās Terehovas kontrabandas lietas ietvaros.
Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un KNAB aizturēja vairāk nekā 20 cilvēku, tostarp arī amatpersonas – muitniekus, robežsargus un Zilupes mēru. Vērienīgās kratīšanās tika atrasti vairāki simti tūkstoši dolāru skaidrā naudā.
«Iekasēja» no 50 līdz 100 eiro
Pirms desmit gadiem mediji visai bieži ziņoja par kilometriem garām kravas automašīnu rindām Krievijas pierobežā, piemēram, Terehovā. Pārvadātājiem tajās nācās nīkt dienām ilgi. Tolaik izplatīti bija arī šoferu protesti un ceļu bloķēšana, lai cīnītos ar rindu apbraucējiem. Tagad no Rēzeknes tiesā Ludzā skatītās lietas kļūst skaidrs, kā šāda rindu apbraukšana bijusi iespējama.
Apsūdzība uzskata, ka 2006.gada pavasarī dažus mēnešu darbojusies divu privātpersonu organizēta shēma, kurā piedalījās arī deviņi Terehovas robežsargi.
Viņi laida ātrāk pāri robežai mašīnas, kurām uz to nebija tiesību, piemēram, tās neveda ātri bojājošās kravas. Dažāda līmeņa robežsargi bijuši savlaicīgi informēti, kuras mašīnas būs jālaiž aiz barjeras bez problēmām.
Maksa par viena kravas auto ielaišanu robežkontroles punktā, apbraucot rindu, svārstījās no 50 līdz 100 eiro.
"Ne velti jau norādīts arī apsūdzībā mantkārīgs nolūks. Diemžēl laikam šis bija viens no tiem izšķirošajiem apstākļiem, kāpēc iesaistījās," saka apsūdzību uzturošais Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Sandis Brasla.
Savu vainu neatzīst
Par organizētājiem apsūdzība uzskata Anatoliju Burunovu un Dmitriju Perehoževu. Pirms deviņiem gadiem pēc viņu aizturēšanas Terehovas operācijas ietvaros avīze “Diena” rakstīja, ka Zilupē viņus dēvē par bezdarbniekiem, kuri braucot ar dārgiem auto un bieži viesojoties Oļega Agafonova vadītajā Zilupes domē. Savu vainu viņi neatzīst.
Burunovs pat paziņo, ka nesaprot, par ko viņu tur aizdomās: “Man ir grūti teikt. Neko daudz ar mani jau nerunā. Sākumā apsūdzības bija par briesmu lietām: narkotiku un ieroču kontrabanda. Bet vēlāk tā pamazām... Man grūti teikt, par ko.”
Apsūdzības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas organizēšanu Burunovs sauc par nenopietnām: “Piekrītiet - tas ir smieklīgi. Lai kaut ko tādu organizētu uz robežas man tur...”
Burunova līdzapsūdzētais Perehoževs, kurš tolaik formāli bija apsargāta maksas stāvlaukuma darbinieks, tiek uzskatīts par shēmas smadzenēm un nav tik runīgs. Viņš paziņo vien to, ka neesot ne pie kā vainīgs.
Apsūdzībai gan ir cita versija par abu lomu. "Kā zināms, tad tajā laikā, konstatējot šādu rindu apbraukšanu, citi tālbraucēji protestēja pret to, šķērsoja ceļu un tā tālāk. Un tad viņi konvojējot mēģināja visādā veidā sekmēt, lai šīs automašīnas netraucēti nokļūtu līdz robežkontroles punktam," stāsta prokurors Brasla.
Kādas metodes izmantotas, prokuroram neesot zināms, tomēr viņš atklāj, ka tolaik bijis plaši zināms: “Tas gan neattiecas uz šiem apsūdzētajiem, bet tur vispār arī pret citiem tālbraucējiem, kuri tādā veidā traucēja kravas automašīnu rindu apbraukšanu, tika pielietota gan vardarbība, gan arī bojāti viņu īpašumi."
Tiesā lieta nonāca 2009.gadā, nopratināšana tikai pirms brīža
No deviņiem robežsargiem šo gadu laikā vairums dienestu jau ir atstājuši. Taču robežsardzē joprojām strādā četri: Žans Jaickis, Pēteris Oščenkovs, Inga Minčenoka. Arī Sergejs Rebinovs, kuru savulaik Valsts robežsardzes svinīgā pasākumā apbalvoja kā 2006.gada labāko robežkontroles punkta inspektoru.
Sākotnēji visi robežsargi tika atstādināti, taču nu jau vairākus gadus drīkst atkal pildīt savus pienākumus,
skaidro Valsts robežsardzes sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka: "Ar izmeklētāja lēmumu minētajām personām jau bija atcelts drošības līdzeklis, kas bija pašā sākumā. Un tā kā nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, mēs arī nevaram robežsargus atvaļināt no robežsardzes, kamēr vēl viņi nav notiesāti. (...) Viņi tika pārcelti uz citiem amatiem, zemāk stāvošiem, un nepilda tās funkcijas, ar kurām viņi nodarbojās iepriekš.”
Lieta tolaik vēl Ludzas rajona tiesā nonāca 2009.gada martā, taču tikai nupat tajā ir nopratināti visi liecinieki.
Tiesā atzīst, ka tas ir ilgi, taču lietas izskatīšana galvenokārt vilcinās apsūdzēto slimības un liecinieku neierašanās dēļ, jo vairāki liecinieki nedzīvo Ludzā.
Agafonovs savu saistību neatzīst
Liecināt šīs lietas ietvaros gan nav saukts netālās Zilupes mērs Agafonovs, kurš pirms deviņiem gadiem tika aizturēts vienlaikus ar Perehoževu un Burunovu. Satikt bijušo “saskaņieti”, tagadējo Latgales partijas valdes locekli domē “de facto” neizdevās, pa telefonu runāt Agafonovs arī atteicās, taču rakstiski atzina, ka abus pazīst, jo Zilupe esot maza pilsēta. Taču Agafonovs apgalvo: “Izmeklēšanas gaitā netika gūti pierādījumi, kas apstiprinātu manu saistību ar Dmitrija Perehoževa un Anatolija Burunova nelikumīgajām darbībām. 2009.gadā visi kriminālprocesi par rakstā minētiem “skaļiem faktiem” pret mani tika izbeigti.”
Zilupes mērs vēstulē “de facto” arī lūdz “likt mierā mani un manu ģimeni, un ļaut man mierīgi strādāt mūsu Valsts, Latgales reģiona un Zilupes novada pašvaldības labā”.
Agafonovs gan joprojām tiek tiesāts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un pirmsākumi meklējami tieši Terehovas lietā.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Gita Biezuma apstiprināja, ka no procesa, kas tika sākts 2007.gadā, tika izdalīts arī kriminālprocess attiecībā pret Oļegu Agafonovu un nodots iztiesāšanai.
Terehovas shēmu vērienīgumu rāda arī lielais no sākotnējā procesa izdalīto lietu skaits. Pati prokurore Biezuma uztur apsūdzību Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā skatītajā. Tajā seši cilvēki apsūdzēti par liela apmēra kontrabandu, kas viena mēneša laikā - 2006.gada maijā – valsts budžetam nodarīja 50 tūkstošu eiro zaudējumus. “Vienā no epizodēm no Latvijas Republikas muitas zonas netika izvests noteikts preču daudzums, atstājot un izlaižot to Latvijas brīvajā tirgū, savukārt citā apsūdzības daļā tika mainīti kravas pavaddokumenti,” stāsta prokurore. Pārsvarā tā bija sadzīves tehnika, bet vienā gadījumā – apavi.
Prokurore: Kontrabanda nevarēja notikt bez robežsargu ziņas
Starp apsūdzētajiem ir kādas Rīgas muitas noliktavas īpašnieks Mihails Ļitviņuks. Tāpat arī vairāku pārvadātāju firmu vadībā esošie Lenards Mažgans un Sergejs Abrazejs. Mažgans sākotnēji atzinis savu vainu, taču nu savu pozīciju ir mainījis: “Transports jau bija manējais, to es nevaru noliegt, ka tas transports nebija manējais. Bet tālāk man nav nekādas saprašanas.” Viņš pilnībā noliedz gan kontrabandu, gan to, ka būtu izmantojis Ludzā tiesāto robežsargu palīdzību.
Savukārt prokurore Biezuma abu lietu saistību nenoliedz un piebilst, ka “šī kontrabanda, par ko ir apsūdzētas šodien šīs personas, nevarēja notikt bez Valsts robežsardzes amatpersonu līdzdalības.”
Lai gan pierādījumi abās lietās ir savākti par diezgan īsu laika periodu, abi prokurori neizslēdz, ka patiesībā shēmas darbojušās krietni ilgāk. Netieši par to varētu liecināt arī tas, ka aizturēšanas brīdī vairākiem apsūdzētajiem robežsargiem bijuši tūkstošos eiro vai dolāru mērāmi skaidrās naudas uzkrājumi – summas, kas pārsniedza viņu gada algu.
Terehovas robežsargu lietā šonedēļ bija paredzēts sākt tiesu debates, kurās prokurors atklātu, kādus sodus pieprasa. Taču, kā jau visai bieži šīs lietas izskatīšanas gaitā ir noticis, divi apsūdzētie slimības dēļ neieradās, tāpēc sēde bija jāatliek uz oktobra beigām.
