Ministru kabinets 27. aprīlī vienojās noteikt divu nedēļu moratoriju Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu pārskatīšanai. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību. Šāda vienošanās nozīmēja virknes jautājumu skatīšanu ap maija vidu, tostarp pagaidām neskatot ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) rosinājumu ļaut strādāt āra terasēm.
Divas dienas vēlāk paši valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā valdības lēmumu ignorēja un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7. maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!"). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Kariņš, sakot, ka Saeima sākusi "iet savu individuālu ceļu", un paužot neziņu, kādā veidā "noregulēsies" Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.
JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs paziņoja, ka Saeima "nav Ministru kabineta pagarinājums", kas automātiski apstiprina visu, ko valdība pieņem. Politiķis atsaucās uz ministru neapmierinātību ar lēmumu pieņemšanas procedūru valdībā, jo laikus netiekot sniegta nepieciešamā informācija un skaidroti piedāvātie ierobežojumi, kā rezultātā esot grūti pieņemt izsvērtus lēmumus.
Lēmumi koalīcijā, apvienojot gan Saeimas, gan valdības pārstāvjus, netiekot pieņemti "vienkārši tehniski" – tie tiek izdebatēti pirms valdības lēmuma, un tas, pēc politiķa vārdiem, neliedz deputātiem parlamentā "lemt atbilstoši savai sirdsapziņai".
Vienlaikus Jurašs nepiekrīt, ka valdības pozīcijai pretējs parlamenta lēmums jātraktē kā neuzticības balsojums Kariņam un Ministru kabinetam.
Jurašs ir gandarīts, ka valdības partneri "akceptēja vismaz daļu JKP ierosinājumu", apgalvojot, ka atbildīgajā Saeimas komisijā neesot izdevies sadzirdēt datos balstītus argumentus, kas pamatotu, ka terašu atvēršana un motoapmācības kārtības atvieglošana veicinātu Covid-19 izplatīšanos.
Pēc deputāta vārdiem, labāk esot "vadīt riskus, nevis noskatīties, kā iedzīvotāji ignorē ierobežojumus".
"Mūsu ieskatā tas ir saprātīgs lēmums. Prieks, ka arī pārējās koalīcijas partijas, uzklausot ekspertus, nonāca pie saprātīga lēmuma," pauda Jurašs.
Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars akcentēja, ka Saeima korekcijas valdības lēmumos veic arī citos gadījumos, piemēram, budžeta pieņemšanas lakā. "Protams, Saeimas pozīcija ar lielu pietāti izturas pret valdības lēmumiem, bet atsevišķos gadījumos parlaments ir vienīgā vieta, kur iespējams izlabot kādu kļūdu. Un to šajā situācijā veica visas koalīcijas frakcijas kopā, tai skaitā tās, kas pārstāv premjera un veselības ministra partijas," norādīja Dzintars, piebilstot, ka, NA ieskatā, līdzšinējais terašu darbības ierobežojums neesot bijis loģisks.
Pēc citu politiķu teiktā, balsojums par terasēm faktiski bijusi pārējo koalīcijas partiju piekāpšanās JKP. "Jaunās vienotības" politiķis Arvils Ašeradens pastāstīja, ka
JKP, kuras politiķi bija iesnieguši "masīvus grozījumus" daudzu ierobežojumu atcelšanai, ignorējot kopējo valdības pozīciju, varēja panākt vēlamo, cerot uz opozīcijas balsīm.
"Šajā brīdī mums bija ļoti smags jautājums, kā rīkoties, jo ar opozīcijas balsīm varēja panākt ierobežojumu atcelšanu. Tāpēc vienojās par kompromisu, ko darīt faktiski piespieda viens koalīcijas partneris," izteicās politiķis.
Ašeradena ieskatā, tā nav laba prakse, parlamentam nodarboties ar izpildvaras jautājumiem. "Diemžēl partneri rīkojušies šādā veidā. Mēģinājām šo situāciju saglābt un atrast optimālu risinājumu," "Jaunās Vienotības" balsojumu skaidroja deputāts. Viņaprāt, jautājums par ierobežojumu atcelšanu ir jāatstāj medicīnas speciālistu ziņā, jo "tieši viņiem būs jācīnās par cilvēku dzīvībām, ja ierobežojumu pārāk ātra atcelšana kārtējo reizi kāpinās stacionēto Covid-19 pacientu skaitu". Panākto vienošanos Ašeradens neuzskatot par optimālu.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva uzskata, ka Saeimas balsojums nebūtu tieši jāsaista ar neuzticēšanos valdībai, "lai gan dažiem koalīcijas deputātiem bija ne visai saudzīga kritika".
Valdības lēmuma nemainīšanai Saeimā trūcis balsu, atzina politiķe, uzverot, ka ļoti reāla bijusi iespēja, ka JKP kopā ar opozīcijas balsīm būtu panākusi arī virknes citu ierobežojumu atcelšanu pretēji valdības lēmumam. Golubevas ieskatā, šajā gadījumā būtu jāvērtē arī JKP sūtītais signāls – esam gatavi vienoties.
"Šis bija minimālais atvieglojums, ar ko varēja noturēt pārējos ierobežojumu," Saeimas lēmumu skaidroja Golubeva.
