Makšķerēšana - tas ir dzīvesveids un aizraušanās, kurai tiek atvēlētas ne tikai nedēļas nogales. Nereti azarts rūdītam makšķerniekam ir krietni lielāks par iegūto lomu. Lai gan gaisa temperatūra ir ap nulle grādiem, uz Talsu ezera sastaptais Mārtiņš atzīst, ka uz ledus jūtas drošs. „Man ir speciāls kombinezons, kas notur, ja ielūst iekšā,” saka Mārtiņš.
Ledus izturību vispirms pārbauda, bet, ja tas izrādījies gana drošs, tad Mārtiņš liek lietā urbi. Kā liecina netālu novietotais braucamrīks, zemledus makšķernieks pa ledus virsmu pārvietojies arī uz diviem riteņiem. Jautājot, vai kādreiz savas spējas nav iznācis arī pārvērtēt, viņš ir atklāts.
Iegāzties? Vispār vienu reizi, jā, bet tas bija tikai pie krasta. Tas bija Engures ezerā un tikai pie krasta. Bet es jau vispār tikai kādus četrus gadus copēju ziemā. Iesākumā bija viena līdaka, otra līdaka, tad bija lieli asari, tāpēc arī aizrāva!” viņš saka.
Katru gadu statistikas dati ir nemainīgi - ap 10 bojā gājušajiem, taču divas reizes vairāk bijuši tādi, kuru dzīvības izdevies glābt. Šajā sezonā glābējiem divus makšķerniekus diemžēl tā arī neizdevās izglābt. „Pirms divām nedēļām Daugavpilī uz ezera cilvēki bija pamanījuši, ka makšķernieks guļ uz ledus. Un kā izrādījās, cilvēks, kam pāri 80 gadiem, bija aizgājis makšķerēt un tur, veselības iemeslu dēļ, bija miris. Tādus cilvēkus mēs nepārliecināsim, ka ir bīstami. Tad mēs saprotam, cik tas hobijs ir nopietns!” atzīst glābēju pārstāve Inga Vetere.
Ne tikai makšķernieki, neapzinīgi uz ledus ir arī tie, kuri dzīvo dažādu ūdenstilpju tuvumā un ledus virsmu izmanto, lai ātrāk sasniegtu galamērķi. Nereti šādus bojāgājušos atrod tikai pavasarī – palu laikā.
