Kamēr deputāti vēl lauza galvas, vai pievienoties tām Eiropas Savienības valstīm, kuras liegušas savvaļas zvēru izmantošanu cirkā, Pārtikas un veterinārais dienests nonācis pie slēdziena, ka Rīgas cirka telpas zvēru atrakcijām nav piemērotas.
Rīgas cirka ēkas nolietojuma dēļ jau laiku ir slēgt. Taču pirmajā stāvā, kur agrāk turēti viesizrādēs atbraukušie zvēri, viņu smaka vēl nav izvējojusi. PVD pārstāvis Gundars Simanovičs rāda tumšu telpu ar trim betona stabiem pa vidu, kur agrāk izmitināti ziloņi. Kādā pārbaudē dienests šajā telpā uzgājis pat četrus milzīgos zvērus.
„Galvenā būtība ir brīvās kustības, lai viņš pēc izrādes var brīvi izkustēties, ko dzīvnieka organisms prasa.
Šeit mēs to nevaram nodrošināt, viņš varētu ap šo te stabu apstaigāt riņķi, un tās ir visas viņa kustības,” saka Simanovičs.
Kā piemēru speciālists min Rīgas Zooloģisko dārzu, kurā nav ziloņu, jo arī tur nevar nodrošināt milzeņiem vajadzīgo platību. Simanovičs arī atgādina Eiropas Veterinārārstu federācijas teikto, ka arī nebrīvē dzimis savvaļas dzīvnieks saglabā savus instinktus. Tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests piekrīt viedoklim, ka savvaļas dzīvniekiem cirka izrādēs nav jāpiedalās.
Bet Rīgas cirkā tas nav iespējams arī telpu neatbilstības dēļ. „Fiziloģiskajām savvaļas dzīvnieku vajadzībām visu nodrošināt nevar, jo runa ir par savvaļas dzīvniekiem cirkā, šī te nostāja ir - nē,” saka Simanovičs.
Cirka jaunā direktore Ināra Kehre spriež, ka staļļus, kuros agrāk izmitināti ziloņi, lauvas, lāči un citi viesizrādēs atbraukuši savvaļas zvēri, nākotnē varētu izmantot akrobātu treniņiem, arī cirka inventāra glabāšanai.
„Mēs veidosim Rīgas cirku ar cilvēku izrādēm. Ar mākslas izpausmes formu, jo šeit vienkārši nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus. Rīgas centrā mēs nevaram to teritoriju vairāk paplašināt,” saka Kehre.
Cirkā atrisināta vēl viena sasāpējusi problēma. Kehre ved pa tumšām kāpnēm uz ēkas otro stāvu, kur pabeigta fasādes nostiprināšana. Pa otrā stāva sienām un griestiem stiepjas pelēkas metāla caurules. Tās savieno brūkošo ēkas fasādi un iekšējo nesošo sienu.
Fasādi nostiprināja uzņēmums „Velve”, un tā pārstāvis Jānis Jēgers rāda, kā ēka ir deformējusies: „Gan sēžās, gan gāžas uz āru.
To mēs pēc grīdas varam redzēt, kā tā ir nosēdusies par kādiem 20 centimetriem uz leju, līdz ar to tā gāžas uz āru.
Mēs esam nostiprinājusi šo galu, lai būtu droši, lai nevar sagāzties, ja būs tālāk kādi darbi, lai tā stabili stāvētu pie vibrācijām, nebūtu iespējams apgāzties.”
Cirka vadītāja Kehre saka, pēc ēkas fasādes nostiprināšanas sāksies tās konservācija. Šim darbam, kā arī citiem ēkas remontiem nāksies valdībai lūgt papildu finansējumu. Līdz vasarai jāpabeidz arī cirka attīstības koncepcija. Jaunā ampluā cirks varētu atdzimt ne ātrāk kā pēc septiņiem gadiem.
