Liela, ķīniešu radīta krāpnieku shēma iepriekš bijusi Spānijā
Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes neatklāj, kādā veidā aizturētie ķīnieši pastrādāja krāpšanu.
Taču iepriekš ar līdzīgiem krāpšanas gadījumiem saskārušās arī citu valstu varas iestādes.
Visticamāk, tādu pašu vai līdzīgu shēmu ķīniešu grupējums izmantoja, izvēršot darbību arī no Latvijas teritorijas.
Pērnā gada decembrī Spānijas policija arestēja vairāk nekā 200 ķīniešus, kuri bija izkrāpuši 16 miljonus eiro no saviem tautiešiem Ķīnā. Bandas locekļi bija izveidojuši slepenus, nelegālus zvanu centrus īrētās savrupmājās Madrides apkaimē, Barselonā un Alikantē un no turienes zvanījuši uz Ķīnu.
Zvanītāji stādījās priekšā kā ierēdņi vai policijas izmeklētāji, kuri sazvanītajam upurim iestāstīja, ka viņa bankas konts ticis izmantots nelikumīgām darbībām, piemēram, notikusi nelegāla naudas atmazgāšana.
Lai varētu izsekot vainīgos, cilvēkam vajag naudu pārlikt uz citu bankas kontu, kuru patiesībā pārvaldīja noziedzīgais grupējums.
Noziedznieki uzdevās arī par apdrošināšanas aģentiem un interneta iepirkšanās vietņu aģentiem.
Tūkstošiem Ķīnas pilsoņu zaudēja visus savus ietaupījumus, un daži krāpšanas upuri izdarīja pašnāvību. Izmeklējot lietu, Ķīnas varas iestādes secināja - visiem apkrāptajiem zvanīts no Spānijas.
Aizturēšanas operācijā Spānijā piedalījās ap 600 policistu. Notika kratīšanas 20 vietās. Ķīniešu kriminālais grupējums bija izveidojis 13 zvanu centrus ar vismaz 50 cilvēkiem, kuri zvanījuši uz nejauši izvēlētiem numuriem Ķīnā, līdz kāds upuris iekritis slazdā.
Ķīnieši Spānijā bija ieradušies kā tūristi un palikuši. Viss notika lielā slepenībā. Pērnā gada augustā līdzīgu telefona krāpšanas grupu aizturēja arī Armēnijā. Uz Ķīnu deportēja 129 aizdomās turamos, kuri bija paspējuši izkrāpt vairāk nekā miljonu dolāru.
Arī Latvijā cilvēkus cenšas apkrāpt gan ar telefona, gan interneta palīdzību
Kamēr rit izmeklēšana Latvijā arestēto ķīniešu lietā, izmeklētāji un kiberdrošības eksperti komentārus nesniedz. Latvija nav pamattirgus šādām krāpšanām.
Bet arī Latvijā tas notiek, cilvēki cieš un visbiežāk uzdarbojas Ukrainā vai Krievijā bāzēti grupējumi.
Savukārt nelegāli akciju tirgošanas portāli strādā starptautiski.
Privātpersonu un uzņēmu numurus, kam zvanīt, krāpnieki bieži vien atrod internetā. “Kuriem varētu būt nauda, tālāk profesionāli, psiholoģiski strādā. Var jūsu datorā uzinstalēt dažādus rīkus, attālinātas piekļuves, bet pamatā nav tā, ka no cilvēkiem tā nauda tiek nozagta. Viņi principā aizskaita paši. Bet gluži ne tam un kādā veidā viņi iedomājas,” skaidro CERT.LV eksperts Gints Mālkalnietis.
Zvanītāji mēģina cilvēkus pierunāt ieguldīt naudu vērtspapīros, bet upuris faktiski piedalās datorspēlē, kam nav nekāda sakara ar finanšu darījumiem.
“Jūs ieguldiet naudu, jūs redzat, ka ir peļņa. Tas, uz ko viņi spiež [ataino krāpnieku pieeju]– “mēs tagad atvērām vēl… aizvien lielākus darījumus… redziet, jums tur ir bloķēta nauda… bet, lai atbloķētu, ir jāieskaita vēl”. Kad ieskaita, viņa automātiski atver vēl kaut ko, un atkal viņu nobloķē,” skaidro Mālkalnietis.
Viņš norāda, ka tad, kad apkrāptais gribēs slēgt savu kontu un savākt peļņu, tas nebūs iespējams.
Vienkāršākā metode ir krāpšana ar paaugstinātas maksas zvaniem. Tādi, piemēram, ir neizskaidrojami klusējoši zvani naktī. “Gaida, kad cilvēks atzvanīs un samaksās piecus eiro par minūti,” norāda Mālkalnietis. “Otrs variants ir sūtīt īsziņas par to, ka jums ir laimests loterijā. Tad ir lūgums sazināties ar kaut kādu numuru un apstiprināt. Arī tur ir automatizēta shēma, kas rosina, ka šiem zvaniem atbild vairāk,” pauž Mālkalnietis. Viņš atgādina, ka nekas nav par brīvu.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija gandrīz vai katru dienu saņem ziņas par kādu upuri, kam krāpnieki bloķējuši mājaslapu, nošifrējuši visus datus un prasa izpirkšanas maksu “bitcoins” valūtā.
