Tekstila šķirošanas konteineri daudzviet joprojām nav pieejami

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvija jau šogad bija apņēmusies ieviest tekstila šķirošanas sistēmu, bet sarkanie konteineri joprojām daudzviet iedzīvotājiem nav pieejami. Atkritumu apsaimniekotāji norādījuši, ka šķirošanas konteineru tīkls kļūs plašāks pavasarī, taču pilnvērtīgu šķirošanu varēs ieviest vien tad, ja tiks noteikta tekstila ražotāju atbildības sistēma. Tekstila šķirošanas sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina no 2025. gada. 

Tekstila šķirošanas konteineri daudzviet iedzīvotājiem joprojām nav pieejami
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

Konteineru skaits palielinās

Siguldā pie sarkanajiem tekstila šķirošanas konteineriem satiktie cilvēki atzina, ka gan šķiro, gan arī nešķiro šos atkritumus. Iemesli katram savi. 

Savukārt mazākā pilsētā – Vangažos – šādu tekstila konteineru pagaidām nav. Iedzīvotāji stāstīja, ka šeit ir, kur nolietoto apģērbu atdot labdarībai, bet bieži maisi ar tekstila izstrādājumiem stāv pie sadzīves atkritumu konteineriem.

Lai testētu tekstila šķirošanas sistēmu, SIA "Eco Baltia Vide" sarkanos konteinerus atsevišķākās vietās uzstāda kopš 2019. gada, lielākoties Rīgā. Atkritumu apsaimniekošanas operatora valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts iezīmēja arī kopējo šķirošanas vietu pārklājumu Latvijā: "Visiem atkritumu operatoriem, kas Latvijā ir, pēc mūsu aplēsēm šajā brīdī varētu būt, ka tekstila konteineru skaits tuvojās aptuveni 250 un uz gada beigām es domāju, ka sasniegs 400 līdz 500 konteineru."

Aizbalts lēš, ka valstī kopumā būtu nepieciešami ap 1000 tekstila konteineru, lai gana ērtu šķirošanas pārklājumu nodrošinātu arī lauku teritorijās. Ārpus pilsētām šie sarkanie konteineri vairāk varētu parādīties pavasarī. 

Operatora ieskatā to kavē iestrēgušie likumu grozījumi, kas tekstila šķirošanas sistēmu un atbildību par tās pieejamību noteiktu skaidrāk.

Aizbalts norādīja: "Tā doma bija tāda, ka no 1. janvāra šogad jau ieslēgsies pienākums pašvaldībām un operatoriem šo nodrošināt, gan arī dabas resursu nodokļa likumā būtu apraksts, kas to finansē un ka tas notiek caur ražotāju atbildības sistēmām, kas nodrošina infrastruktūru un to, ka šie atkritumi tiek vākti, šķiroti un nodoti pārstrādei. Tādai sistēmai vajadzēja būt arī tekstilam, bet diemžēl ar valdības maiņu šie grozījumi, izskatās, kavēsies vēl ilgāk. Šajā brīdī ir pienākums, bet neviens par to nemaksā, un bez šīm likumu izmaiņām tas gulstas tikai uz operatoru pleciem, un tā aktivitāte būs ierobežota."

Gada laikā rada ap 20 tūkstošiem tonnu tekstila; savāc nelielu daļu

Šobrīd atkritumu apsaimniekotāji savākto tekstilu nodod bērnunamiem un pansionātiem, kā arī patvēruma meklētājiem ukraiņiem, savukārt zemas kvalitātes tekstils nonāk pārstrādes rūpnīcās citās valstīs, kuru jauda Eiropā kopumā gan pagaidām ir maza.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumus Sniedze Sproģe stāstīja, ka vietvaras pārskata līgumus ar operatoriem, bet, neskatoties uz Ministru kabineta iepriekš pieņemto apņemšanos, patlaban tekstila šķirošanas sistēmu nevar saukt par ieviestu.

Sproģe atzīmēja: "Valstij ir jāsaprot, ja tā kaut ko apņemas, tad viņai ir jāsagatavojas tam, lai to apņemšanos var pildīt. Ir jābūt iepriekš sagatavotai infrastruktūrai un jāzina, kur to mantu likt, un tad ir jēga pa vidu darīt tās darbības. Šobrīd eksperimenta kārtā ir likti šie konteineri Ziemeļvidzemē un Rīgā, bet, nē, tā sistēma nav vēl ieviesta, jo visās vietās nav skaidri saprotama konteineru izvietošana."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidroja, ka atkritumu apsaimniekošanas likumprojekts par ražotāju atbildību izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā un tiek gatavots otrajam.

Vesere norādīja: "Savukārt grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā tika izstrādāti jau 2021. gadā un iesniegti arī Ministru kabinetā, bet toreiz netika tālāk virzīti. Šobrīd mēs atsākam viņu virzību, bet arī nevaram tālāk prognozēt, jo no atzinumiem izriet, ka ir jāsagaida vispirms nodokļu politikas pamatnostādnes, ņemot vērā, ka tajā likumā ir arī citas normas, ne tikai par tekstila apsaimniekošanu." 

Vesere norādīja, ka patlaban normatīvos nav noteikts konkrēts savācamā tekstila apjoms nedz Latvijā, nedz arī Eiropas Savienībā. Latvijā gada laikā tiek radītas 20 000 līdz 25 000 tonnas tekstila un testa režīmā esošajā sistēmā savāc aptuveni 10%. Atkritumu apsaimniekotāja ieskatā arī savācamā tekstila apjoms turpmāk valstij būtu jānosaka likumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti