Tekstila izstrādājumi veido lielu daļu no atkritumiem. Arvien vairāk iedzīvotāju šķiro sev nevajadzīgo apģērbu un citus tekstila izstrādājumus, lai tiem piešķirtu „otru elpu”. Šobrīd jau nepilnus divus gadus pieejami tekstila šķirošanas konteineri. Pašlaik – 60. Bet drīzumā to skaits dubultosies, jo iedzīvotāju atsaucība ir krietni augusi.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts pastāstīja, ka šogad līdz jūlijam iedzīvotāji nodevuši 433 tonnas tekstilizstrādājumu. Tas ir gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā savāktais. Līdz ar jaunajiem konteineriem tekstila šķirošana kļūs pieejamāka daudz lielākai sabiedrības daļai.
Tādējādi varēs samazināt poligonos noglabājamā tekstila apjomu un veicināt aprites ekonomikas attīstību Latvijā. “Šobrīd tiek vākti un šķiroti tekstila izstrādājumi Rīgas un Vidzemes reģionā. Bet tūlīt pat augustā sāksim izvietot nākamo kārtu ar konteineriem – vēl 36 papildu konteineri, un
pievienosies jaunas pilsētas, tajā skaitā Jelgava, Liepāja, Saldus, Bauska, Daugavpils.
Līdz ar to palielināsies reģions, kur cilvēkiem būs iespēja šķirot un nodot tekstilu,” pastāstīja Aizbalts.
Kāpēc šķiro tekstilu?
Plānota arī sadarbība ar atkritumu apsaimniekotāju “Clean R”, kas iedzīvotājiem papildus nodrošinās vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus. Uzņēmuma valdes loceklis Guntars Levics pastāstīja, ka tekstila konteineru tīkla paplašināšanās atvieglo iespēju rīkoties atbildīgi, jo tekstilam, kas nonācis nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā, nav iespējams nodrošināt “otrās dzīves” iespējas.
“Ir ļoti svarīgi tekstilu nemest parastajā atkritumu konteinerā, bet gan tam speciāli paredzētajos konteineros. Turklāt tekstila īpatnība ir tāda – ja to izmet parastā nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, ar to īsti neko izdarīt nevar. Nevar ne pārstrādāt, ne nodot sadedzināšanai, ne arī atšķirot. Tāpēc
tekstila šķirošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai Latvijā nebūtu jādomā par jaunu poligonu izveidi
un lai poligoni piepildītos lēnāk, nekā tas notiek,” norādīja Levics.
Viņš arī skaidroja, ka tekstila šķirošanas konteineros drīkst mest lietotu apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus. Taču
nedrīkst šajos konteineros mest apģērbu, kas vispār nav lietojams,
piemēram, tekstila izstrādājumus, kas izmantoti kā grīdas lupatas, jo tiem „otro dzīvi” piešķirt nevar.
“Pirmie konteineri tiks uzstādīti mūsu šķiroto atkritumu laukumos Rīgā, Pierīgā un Liepājā, kuru adreses var apskatīties mūsu mājaslapā. Tad skatīsimies, kā būs ar klientu atsaucību, bet varu pačukstēt, ka jau esam pasūtījuši tekstila konteineru nākamo partiju, saprotot, ka pieprasījums ir augošs,” sacīja Levics.
Lielākoties tekstila šķirošanas konteineri ir izvietoti pie iepirkšanās centriem. Precīzas konteineru atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.
“Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka iedzīvotāji atbildīgi šķiro tekstilizstrādājumus un atsaucība ir tik liela, ka uzņēmums pat nespēj piedāvāt pietiekami daudz šķirošanas konteineru.
Noteikts, ka Latvijā būs obligāta tekstila šķirošana no 2023. gada. Uzņēmums paredz, ka līdz tam valstī kopumā varētu būt divi tūkstoši šādu konteineru.
Kur tekstils nonāk?
“Eco Baltia Vide” visu tekstilu, ko savāc, nogādā uz šķirošanas punktu Tukumā. Tur to ar rokām šķiro, taču Jānis Aizbalts atklāja, ka, iespējams, drīzumā varētu to šķirot automatizēti: “Tiklīdz mēs redzēsim, ka apjoms būs 250 tonnas gadā, mēs aktīvi sāksim darbu, lai izveidotu automatizētu pārstrādes un šķirošanas līniju. Šobrīd mēs jau esam izvēlējušies tehnoloģijas, kādas pārstrādei būs, vajag tikai sasniegt to apjomu.
Es domāju, ka jau 2023. gadā Latvija varētu būt viena no pirmajām Eiropas valstīm ar tekstila pārstrādes iekārtām.”
Sašķiroto apģērbu, ko citi var nēsāt, uzņēmums nodod ārzemju lietoto apģērbu veikaliem, jo pašmāju bodes ir pilnas ar Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas lietotajiem apģērbiem. Kā skaidroja Aizbalts, šajās valstīs ir ļoti dārga atkritumu noglabāšana. Lai tekstilu nenoglabātu kā atkritumus, šīs valstis ir gatavas piemaksāt, lai Latvijas lietoto apģērbu veikali tās pārdotu.
“Līdz ar to mēs otrreizējai lietošanai esam spiesti pat eksportēt tekstilu. Mēs eksportējam uz Āzijas valstīm, jo vienkārši tuvākos “second hand” veikalos mēs neesam spējīgi iekļūt. Izstrādājumi, kas nāk no citām valstīm, iespējams, tiks aplikti ar nodokļiem. Jāņem vērā –
tas, ko viņi atsūta – ne jau 100% nonāk mūsu veikalu plauktos. Tiešām liela daļa tiek atšķirota un nonāk mūsu poligonos,” pastāstīja Aizbalts.
Viņš cer, ka šo jautājumu valsts drīzumā spēs sakārtot.
Tāpat “Eco Baltia Vide” pārstāvis aicina labdarības organizācijas, kuras vāc apģērbu trūcīgajiem, vērsties uzņēmumā, lai tekstilizstrādājumi dotu „otro dzīvi” cilvēkiem, kam tie ir patiešām nepieciešami.
