Tehnoloģisko problēmu dēļ sestdien 8 stundas bija paralizēta Latvijas Radio darbība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Katastrofāli novecojušās infrastruktūras dēļ sestdien, 26. oktobrī, Latvijas Radio uz vairāk nekā 8 stundām nebija pieejams internets un lokālais datu pārraides tīkls, nespējot nodrošināt operatīvu satura veidošanu un programmu translāciju internetā, informēja Latvijas Radio.

Klausītājiem nebija pieejams programmu saturs Radio mājaslapās, sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Replay.lv. Tāpat ziņu un programmu veidotājiem nebija piekļuves ziņu lentām, e-pastiem un lokālo tīklu resursiem.

Latvijas Radio atvainojas klausītājiem par sagādātajām neērtībām, vienlaikus uzsverot – sabiedriskā medija infrastruktūra ir tik kritiskā stāvoklī, ka bez nopietnām investīcijām tehnoloģiskā parka tūlītējā atjaunošanā nav iespējams garantēt, ka šādas situācijas neatkārtosies un necietīs arī lineārais ēters.

“Trauksmes zvanus par katastrofālo infrastruktūras stāvokli mēs esam skandinājuši jau gandrīz gadu.

Sestdienas krīzes situācija apliecina - tas nav tikai iedomāts risks, tā ir realitāte. Ja netiks rasts finansējums tehnoloģiskā parka atjaunošanai, mēs varam piedzīvot klusumu ēterā.

Precizējums

Latvijas Radio sākotnēji bija norādījuši, ka ētera studiju tehnikas nomaiņai un remontam būs nepieciešami 271 800 eiro. Tas vēlāk labots uz 251 800 eiro. 

Apzinoties situācijas nopietnību, Latvijas Radio jau rosinājis kapitāldaļu turētājam daļu no teorētiski nākamā gada valsts budžetā paredzētā miljona Latvijas Radio un LSM.lv darbinieku algu celšanai novirzīt ētera nodrošinājuma optimizācijai – ētera studiju tehnikas nomaiņai un remontam 251 800 eiro apmērā. Arī šis ir tikai ielāps – reālais nepieciešamo investīciju apmērs tehnoloģijām ir vismaz viens miljons eiro gadā. Un likmes ir augstas, jo ilgstošais naudas bads atstāj ietekmi uz informatīvās telpas drošību,” norādīja Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

KONTEKSTS:

Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums.  Arī LTV finansējums nav pietiekams.

2020. gada valsts budžeta izstrādes procesā, pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") priekšlikuma, koalīcijas partijas vienojās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedrisko mediju atalgojuma celšanai. Finansējumu plānots rast, pakāpeniski ieviešot politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta.
 
Radio informēja, ka diskusijās ar politiķiem, tostarp Saeimas atbildīgajām komisijām, Latvijas Radio ir paudis gatavību uzlabot savu darbību, īstenojot efektivitātes un strukturālo reformu pasākumu plānu 2020. – 2022. gadam. Reformu ietvaros Latvijas Radio plāno:

  • pabeigt matricas struktūras ieviešanu, stiprinot analītiskās žurnālistikas kapacitāti;
  • konsolidēt administratīvās un atbalsta funkcijas;
  • optimizēt ētera nodrošināšanas un montāžas funkcijas;
  • pabeigt uz rezultātu vērstas darba samaksas sistēmas ieviešanu.

Reformu plāns no Latvijas Radio puses, tostarp detalizēti finanšu aprēķini, ir iesniegti kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti