Panorāma

Barselona sēro un mēģina atgūties no traģēdijas

Panorāma

Panorāma

Prezentē kompetencēs balstītu izglītību skolās

Tehnoloģijas mājturības vietā - prezentē kompetencēs balstītu izglītību skolās

Visai prasīgai auditorijai – skolu direktoriem un pašvaldību pārstāvjiem – izglītības politikas veidotāji piektdien, 18.augustā, pirmoreiz detalizētāk prezentēja topošo kompetencēs balstīto izglītības saturu skolām. Iepriekš jau daudzkārt pamatots – pārmaiņas vajadzīgas, lai Latvijas skolas absolvētu mūsdienu mainīgajai videi gatavi, kritiski domājoši, radoši un visu mūžu mācīties griboši cilvēki. Konferencē pirmoreiz izskanēja jau konkrētāki plāni.  

“Daudzi no jums jau šobrīd īsteno kompetenču pieejā balstītu izglītību, tikai paši to neapzinās!” ar šādiem vārdiem izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ( “Vienotība”) uzrunāja zālē sapulcējušos skolu direktorus. Iecerētās pārmaiņas ir ne tik daudz par citu mācību vielu, kā par mūsdienīgu pieeju izglītošanās procesam un lielāku sadarbību starp skolotājiem, lai dažādos priekšmetos apgūstamais skolēnu apziņās radītu vienotu bildi, nevis glabātos atsevišķos failos - “matemātika”, “latviešu valoda” un tā tālāk.

Mācību priekšmetos lielas izmaiņas nav plānotas. Tie iedalīti 7 jomās: valoda, sociālā un pilsoniskā joma, kultūra, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, kā arī veselība un fiziskā aktivitāte.

Jaunums ir tehnoloģiju sadaļa, kas lielā mērā varētu aizstāt mājturību.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks stāstīja, ka, lai  strādātu profesionālā dzīvē, gan arī dzīvotu mājās savu personisko dzīvi, tehnoloģijas kļūst par dominējošo elementu visā šajā jomā.

Viņš gan negribēja apgalvot, ka skolas stundās vairs nebūs izšūšanas un kokapstrādes, “arī tas var būt, arī kartupeļu mizošana var būt, un izšūšana un rokdarbi, bet ne tikai”.

Kopējo mācību slodzi bērniem nav plānots palielināt. Tātad – vairāk laika tehnoloģijām nozīmē mazāk citiem priekšmetiem.  Tad cik laika kuram priekšmetam veltīt?

Piedāvāts palielināt skolu autonomiju un līdz ar to arī atbildību – pielāgot mācību procesu konkrētās skolas situācijai un vajadzībām. Tas daļai skolu vadītāju nav līdz galam izprotams.

“Ikdienas dzīve ir tāda, ka skolēni maina skolu gan vasarā, gan mācību gada laikā. Un ko tad darīt tam skolēnam, kas ir atnācis no vienas skolas, kur māca vienu, uz citu, kur māca citu?” neizpratni pauda Rugāju novada vidusskolas direktore Iveta Arelkeviča.

Šāda autonomija vajadzīga, jo jau šobrīd nav divu vienādu skolu. Viens standarts visiem neder – skaidro idejas autori.

“Šobrīd skolu tīkla situācija mums spiež domāt par to, kā iespējami labāk konkrētajā situācijā uz vietas ir iespējams īstenot saturu ar tiem resursiem, kādi ir konkrētās skolas rīcībā. Un tie jau sen vairs nav vienādi. Situācija skolā no skolas neiedomājami atšķiras,” norādīja “Skola 2030” mācību satura izstrādes vadītāja Dace Namsone.

Lielu uzsvaru satura veidotāji liek uz tā saucamajām caurviju prasmēm, kur kā galvenās izvēlētas: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība un tehnoloģiju prasmes.

Tam nav paredzēts atsevišķs priekšmets. Visi skolotāji to mācīs katrs savās stundās, kontekstā ar tobrīd apgūstamo vielu.

Un te nav runa tikai par prasmēm, bet arī vispārcilvēciskām vērtībām un attieksmi, kas līdz šim izglītības sistēmā nereti atstāti novārtā. Tā kā pieaugs saikne starp priekšmetiem – arī pārbaudījumi un eksāmeni notiks citādi.

“Komplekss rezultāts prasa kombinētu pārbaudījumu. Piemēri eksistē, kur vienā pārbaudījumā ir ietverti matemātikas, valodas un dabaszinātņu uzdevumi. Līdzīgi var veidot kombinētus pārbaudes darbus, kurā pārbauda prasmes un zināšanas dažādās saturiskajās jomās,” skaidroja Catlaks.

Sākumskolas “Taurenītis” direktore Sarmīte Limba atzina, ka par jauno pieeju “virziens pilnīgi noteikti ir skaidrs, ir diezgan skaidri galamērķi, bet aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka, lai šos mērķus sasniegtu, būs ļoti, ļoti daudz un liels ieguldījums jāveic pašai, ar pedagogiem sadarbojoties un meklējot tos īstos veidus”.

Viss piektdien prezentētais ir piedāvājums.

Septembra otrajā pusē sāksies plaša sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz februārim, un skolotāji ir aicināti vērtēt, izmēģināt un ieteikt uzlabojumus.

Jau ziņots, ka Latvijas skolēnu zināšanas ir viduvējas, ja tās salīdzina ar citām attīstītajām valstīm. Cerībā uzlabot skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos Izglītības ministrija jau no septembra pakāpeniski mainīs mācību saturu.  Visām Latvijas skolām uz jauno saturu - kompetenču pieeju izglītībā - pakāpeniski jāpāriet jau no nākamā gada 1. septembra, kad to pilnībā sāks apgūt visas  pirmsskolas un sākumskolu 1-4.klašu skolēni.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti