ĪSUMĀ:
- Pašlaik vēl neizdodas sasniegt rādītāju, ka puse skolēnu dodas uz tehnikumiem.
- Profesionālajās izglītības iestādēs ieguldīti teju 400 miljoni eiro
- Joprojām cīņa par to, lai tehnikumus neuzskatītu par skolām neveiksminiekiem.
- Skolās spriež - finansējums programmu attīstīšanā palīdz veicināt arī prestižu.
- Skolās uzsver, ka, pabeidzot profesionālās izglītības iestādi, darbu atrod visi.
- Vērojama vēl kāda problēma - pieprasītu nozaru darbinieki dodas strādāt uz ārzemēm.
Latvijā ir 60 mācību iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas. No tām 39 ir valsts un pašvaldību izglītības iestādes, 11 koledžas, astoņas privātās izglītības iestādes un divas vispārējās izglītības iestādes.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā ir 26 profesionālās izglītības iestādes, un lauvas tiesa jeb 18 no tām atrodas reģionos. Kopumā profesionālo izglītību apgūst vairāk nekā 27 tūkstoši audzēkņu. Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikts, ka līdz 2020. gadam jāsasniedz proporcija 50 pret 50. Tas nozīmē, ka vispārizglītojošās skolās mācās 50% audzēkņu un otra puse zinības un praktiskās aroda iemaņas iegūst tehnikumos un arodskolās.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina stāsta, kāda šī proporcija Latvijā ir patlaban:
„Šobrīd tā proporcija ir tāda, ka gandrīz 39% izvēlas profesionālo izglītību pēc 9. klases, savukārt ap 61% turpina mācības vispārējās vidusskolās.
Situāciju palīdzēs risināt vidusskolu tīkla sakārtošana un reģionālā reforma.”
Gintaute-Marihina atzīst, ka patlaban situācija nav tik rožaina, kā gribētos. To ietekmē demogrāfiskās tendences un arī fakts, ka sabiedrībā vēl aizvien valda stereotips - profesionālā izglītība domāta neveiksminiekiem.
„Stereotipi, kāpēc bieži vien neizvēlas [profesionālo skolu], nāk no vecākiem, vecvecākiem. Viņiem no iepriekšējiem laikiem saglabājies viedoklis, ka profesionālā izglītība būs nolemtība zemākam atalgojamam un ka augstskola būs panaceja un risinājums. Šobrīd gandrīz 80% profesionālo izglītības iestāžu ir modernizēta infrastruktūra. Viss notiek, lai profesionālo izglītību padarītu pievilcīgu,” norāda Gintaute-Marihina.
Rīgas 3. arodskolas direktora vietniece Vija Pauļukeviča akcentē, ka profesionālās izglītības prestižu ietekmē ģimenes vērtības un tas, kā vecāki redz sava bērna nākotni. Viņasprāt, būs jānomainās paaudzēm, lai negatīvo viedokli par profesionālo izglītību no sabiedrības prātiem izskaustu.
„Nevar teikt: ejiet visi uz profesionālās izglītības iestādēm, un jums dzīvē viss sakārtosies. Kā jau es teicu, šeit ir vajadzīga pieredze. Ja mans bērns ir beidzis vidusskolu un pēc tam ir bezdarbnieks, bet tavs bērns ir beidzis profesionālo vidusskolu un veiksmīgi virzās pa karjeras kāpnēm, - tad tas ir tas piemērs, kas varētu pozitīvi mainīt sabiedrības viedokli,” saka Pauļukeviča.
Eiropā kā vienu no labajiem piemēriem IZM pārstāve min Vāciju, kur profesionālās izglītības sistēmas attīstīšana ir valsts prioritāte, jo tā īsākā laikā var nodrošināt darba tirgus pieprasījumu pēc speciālistiem. Latvijā patlaban 35% jauniešu izvēlas mācīties ražošanu, būvniecību un inženierzinātni. Pakalpojuma sfērā izglītojas 25% audzēkņu. Gintaute-Marihina atzīst, ka tirgus prasības ir nedaudz citas:
„Tirgus prasa vairāk informācijas tehnoloģiju speciālistus, arī metālapstrādes speciālistus.
Šajās profesijās ir salīdzinoši augsts atalgojums, bet speciālistu vēl aizvien trūkst. Būvniecību jaunieši izvēlas, bet šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc darbaspēka.”
No 2007. līdz 2013. gadam profesionālajā izglītībā ieguldīti 248,5 miljoni eiro un īstenoti 67 projekti. No 2014. līdz 2020. gadam kopējais ieguldījuma apmērs ir 147 miljoni eiro. Finansējums novirzīts ne tikai skolu infrastruktūrai, bet arī programmu izveidē un profesionālajā pieaugušo mūžizglītībā.
Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis uzskata, ka pēdējos gados tehnikumu prestižs, pateicoties investīcijām, ir palielinājies.
„Paldies Eiropas finansējumiem, jo to piesaistīšanas rezultātā profesionālās izglītības iestādes un kompetenču centri ir kļuvuši daudz modernāki, daudz tuvāki uzņēmējiem, ražotājiem. Jā, mēs esam kļuvuši prestižāki, un arī sabiedrība sāk domāt par to, ja bērns neiet akadēmisko izglītību, tad pareizāk ir mācīties kompetenču centros, kur iegūst vidējo izglītību un profesiju,” stāsta Miezītis.
Arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga stāsta, ka viņas vadītājā skolā pēdējos piecos gados audzēkņu skaits dubultojies. Tas izdevies, pateicoties jaunai programmai mediju jomā. Viņa izrāda skolu, kurā teju ik uz soļa aplūkojami skolēnu darbi – sākot no smalkām mēbelēm un beidzot ar metāla dizaina elementiem.
„Katram ir sava darba vieta. Katrs iededzina savu smēdi. Liels prieks par to, ka mums ir 16 skolotāji, kas ir bijušie audzēkņi. Viņiem skola patīk, un viņi te atgriežas. Te ir metāla mākslas nodaļas audzēkņu darbi. Mēs nodarbojamies ar emaljēšanu, bronzas liešanu, kalšanu, juvelieru darbiem,” stāsta Vanaga.
Tehnikums savu konkurētspēju cer palielināt arī ar jauna korpusa būvniecību, kurā būs izvietotas dažādas studijas, piemēram, foto un kino studijas. Vanaga novērojusi, ka jaunieši izvēlas profesionālo skolu, jo vēlas ātrāk iegūt aroda prasmes un strādāt. Turklāt 40 - 50% pēc tehnikuma beigšanas turpina mācīties augstskolā.
„Pie mums tādu bezdarbnieku nav.
Pa retam. Visi atrod darbu. Kad iet praksēs, tad prakšu vietas redz, ka labi strādā, tad pietur un aicina. Reizēm ceturtajā kursā ir problēma, ka prakšu vietas aicina strādāt, bet viņiem jāpabeidz skola. Tā mēs cīnāmies. Bet viņi visi atrod darbu,” norāda Vanaga.
Savukārt Rīgas 3. arodskolas direktors Voldemārs Leitāns akcentē, ka daļa jauniešu, vēl nepabeiguši mācības, dodas uz ārvalstīm. Viņš to dēvē par profesionālās izglītības iestāžu veiksmes un reizē neveiksmes stāstu.
„Vismaz 20% no mūsu skolas audzēkņiem pēc skolas beigšanas un pat skolas gaitā aizbrauc uz ārzemēm tāpēc, ka pieprasījums ārzemēs pēc mūsu metinātājiem ir ļoti liels. Arī tādas specialitātes kā virpotāji un atslēdznieki ir pieprasīti, arī uz kuģiem. Labprāt darba devēji šo profesiju pārstāvjus ņem uz ārzemēm strādāt,” stāsta Leitāns.
Uzrunātie skolu pārstāvji uzskata, ka Latvijas darba devēju uzdevums būtu šos speciālistus piesaistīt ar konkurētspējīgu atalgojumu, lai tiem nebūtu vilkmes darbu meklēt citā zemē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka pēdējo gadu laikā mainījušās gan skolas, gan vide un attieksme pret šo izglītību. Pašlaik darba tirgū ir pieprasījums pēc tehnikumu audzēkņiem, ne tikai informācijas tehnoloģiju (IT) vai metālapstrādes jomās, bet faktiski visās jomās, un tam seko arī noteikts atalgojums, līdz ar to arī aug šīs izglītības prestižs, norāda Meņģelsone.
