Tautiešu atgriešanās Latvijas darba tirgū: dzirdīgas ausis ārvalstīs notvert nav viegli, bet iespējami

Par spīti tam, ka Latvijā brīvo vakanču ir vairāk nekā darbu darītāju, ir vairāki šķēršļi, kas attur tautiešus atgriezties no ārzemēm un iekļauties darba tirgū. Lai domāšanu mainītu vairākām iesaistītajām pusēm, piemēram, valsts institūcijām, darba devējiem, darba sludinājuma portāliem, kā arī Latvijā dzīvojošajiem draugiem, radiniekiem un paziņām jāstrādā roku rokā un jāaiznes šī ziņa līdz dzirdīgajām tautiešu ausīm ārvalstīs.

 ĪSUMĀ:
 

  • Iniciatīvā “Latvija strādā” iesaistījās 100 uzņēmumi, Latvijā darbu atrada 132 tautieši.
  • Iespējams, atgriezušies vairāk cilvēku, jo daudzi atgriezās ar ģimeni, bērniem.
  • “Latvija strādā” koordinatore: Dzirdīgās tautiešu ausis ārvalstīs notvert nav viegli, bet iespējami.
  • Visbiežāk atgriezties traucē  mājokļa un darba atrašana.
  • Atgriežas gan profesionāļi, gan ģimenes, gan jaunieši pēc studijām.
  • Reemigrantiem arī svarīgs ir atalgojums.

Darba atrašana ir nozīmīgs solis, kas ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem domas par atgriešanos dzimtenē ļauj īstenot. Šajā posmā palīdz arī pērn izveidota sociālā kustība “Latvija strādā”, kas saved kopā darbiniekus ar darba devējiem. Iniciatīvā iesaistījušies vairāk nekā 100 uzņēmumi, un gada laikā izdevies Latvijas darba tirgu papildināt ar 132 ārvalstīs dzīvojušajiem tautiešiem.

Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atgriešanā darba tirgū Latvijā vēl daudz šķēršļuLinda Zalāne

    „Latvija strādā” koordinatore Karīna Rozena lēš, ka skaits varētu būt lielāks, jo liela daļa atgriezās ar ģimeni, bērniem, otrajām pusēm. Viņa atzīst, ka dzirdīgās tautiešu ausis ārvalstīs notvert nav viegli, bet ne neiespējami. Daudz jāstrādā sociālo mediju vidē. Turklāt par darba iespējām Latvijā ir jāstāsta gan aizbraukušajiem, gan viņu tuviniekiem - te, Latvijā.

    Karīna Rozena stāsta, ka interese par darba iespējām Latvijā aug augumā.

    „Interese no aizbraucējiem ir - gan no tā, kā sazinās “Facebook” lapā ar mums, gan, ja skatāmies „Latvija strādā” lapas skatījumu, kas pārsniedz simtu dienā. Tas šai auditorijai ir ļoti labi,” atzīst Rozena.

    Visbiežāk atgriezties traucē tehniskas dabas jautājumi – mājokļa un darba atrašana ir galvenie no tiem. Tieši šī iemesla dēļ „Latvija strādā” uzņēmumus mudina būt elastīgiem darbinieku atlases procesā un lielu daļu no tā paveikt attālināti – sarakstoties, sazvanoties pa telefonu vai izmantojot “Skype” vai citas videozvana iespējas.

    Karīna Rozena klāsta, kāds ir vidējais profils, kādi cilvēki Latvijā atgriežas visbiežāk: „Pirmajā vietā ir profesionāļi, kas atgriežas vieni paši un nav atraduši otro pusi tajā galā, un vismaz piecus gadus pavadījuši ārzemēs. Otrajā vietā ir ģimenes. Pārsvarā cilvēki, kas vecāki par 35 gadiem, ar bērniem. Viņi vēlas, lai bērni skolojas Latvijā.”

    “Trešā grupa ir jaunieši, kuri ārvalstīs studējuši un sapratuši, ka ārvalstīs tās plašās iespējas nedos straujās karjeras kāpnes, ko var sasniegt, atgriežoties pie mums. Latvijā tirgus ir mazāks, un te jau cilvēks 30 gados var būt vadītājs, ko nevar iedomāties citviet,” stāsta Rozena.

    Tautieši, atgriežoties Latvijā, sāk strādāt dažādos uzņēmumos - sākot no maziem līdz pat lielām korporācijām.

    Pieprasītākās vakances ir biznesa pakalpojuma centros un starptautiskos uzņēmumos, it īpaši tajos, kur darba valoda ir svešvaloda.

    „Cilvēki, kuri ir bijuši ilgi prombūtnē no Latvijas, uztraucas, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir pasliktinājušās. Biznesa centros darba valoda ir angļu, kas palīdz ātrāk iejusties darba vidē. Arī citi saka, ka aizmirsuši krievu valodu. Tad ir tā biznesa vide, kur primārā valoda ir cita svešvaloda, kurā ērtāk sazināties,” skaidro Rozena.

    Savukārt darba sludinājuma portāla “Your Move” dibinātājs Jānis Kreilis, kurš šajā platformā saved kopā darba devēju ar darba ņēmējiem gan ārvalstīs, gan arī Latvijā, skaidro, ka reemigrantiem svarīgs ir atalgojums, vismaz 1000 eiro uz rokas, kā arī viņi vērtē darba vidi. 

    “Rietumos ir pieņemta daudz koleģiālāka, iecietīgāka, pieklājīgāka un vienlīdzīgāka attieksme darbā. Arī tavs priekšnieks ir tavs kolēģis. Tu strādā vadībā, nevis kāda pakļautībā. Tās ir tādas būtiskas atšķirības. Nonākot hierarhiskā vidē, kas mums no padomju laikiem saglabājusies, ir grūti iedzīvoties. Protams, viss pārējais nāk līdzi: ko nozīmē darbinieks, cik ļoti uzņēmums ir gatavs par viņu rūpēties, piedāvājot ne tikai algu, bet arī labu darba vidi, vietu, patīkamu biroju, dzērienus,” stāsta Kreilis.

    Jānis Kreilis teic, ka ārvalstīs dzīvojošie pozitīvi vērtē, ka darba sludinājumos ir jānorāda atalgojums. Taujāts, kāds ir labākais veids, kā uzrunāt tautiešus atgriezties Latvijā un te strādāt, Jānis Kreilis teic, ka daudziem, kuri Latviju pameta krīzes laikā, rūgtums sirdī ir liels, un viņus emocionālu uzsaukumi var pat aizkaitināt. Jāliek priekšā praktiskas lietas - kādas ir darba iespējas.

    „Tas, uz ko mūsu cilvēki nepavelkas, ir tukša jeb falša spēlēšana pa jūtām: brauc mājās, esi dzimtajā sētā,” saka Kreilis.

    Mārtiņš Bikše un Gvido Valters, kuri satikušies un ikdienā plecu pie pleca strādā “Rocket Bean”.

    Latvijas Radio uzrunāja arī Gvido Valteru, kurš pirms desmit gadiem kopā ar dvīņu brāli ar autostopu devās plašajā pasaulē pieredzi gūt, bet pirms septiņiem mēnešiem atgriezās mājās. Viņš atzīst, ka jau toreiz zinājis, ka neaizbrauc uz palikšanu. Padzīvojis Džērsijā, Londonā, Spānijā un Francijā, kur apguvis pavāra arodu. Tagad viņš iegūtās zināšanas liek lietā grauzdētavā “Rocket Bean”. Viņš teic, ka pasauli jābrauc lūkot, bet mājās ir jābrauc. Visiem.

    „Gribas arī zināt, kas tu būsi Latvijā. Ja esi izbraukājis, pieredzējis visu ko apkārt. Daudziem cilvēkiem jāsaprot: vienalga, no kurienes tu nāc, tev ir atļauts būt jebkur, kur tu gribi. Bet mājās ir jābrauc,” saka Gvido.

    Ikdienā plecu pie pleca ar viņu virtuvē strādā arī Mārtiņš Bikše, kurš septiņu gadu vecumā pārcēlās uz Kanādu. Tur pavadīja 20 gadus, bet nu nolēma atgriezties Latvijā, kur viņam dzīvo tētis. Pārsteidzošā kārtā Mārtiņš latviešu valodu nav aizmirsis. Taujāts, kā, esot svešumā un dzīvojot angliskā vidē, viņam tas izdevās Mārtiņš teic: „Es nezinu. Es vēl joprojām saku tādus vārdus kā „kurtka”, ko cilvēki vairs ikdienā nesaka. Mans brālēns nesaprot, ko es runāju. Man valoda ir tā palikusi, kad man bija septiņi gadi, kad es izbraucu. Bet es domāju angliski.”

    Taujāts, cik viegli vai grūti viņam bija iekļauties Latvijā darba tirgū, Mārtiņš teic, ka Latvija ir kā maza zemeslode un te cilvēki savstarpēji runā un darbu var atrast. Tikai jāgrib.

    Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politiķas daļas vadītāja Katrīna Zariņa sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka piekrīt elektronisko mediju izmantošanā tautiešu uzrunāšanā. "Vienlaikus darba devēji saprot, ka liels atgriešanās vilnis nav sagaidāms. Tādēļ darbs ar viņiem notiek, sniedzot atbalstu dzīvesvietei un mobilitātei. Mums trūkst augstākā līmeņa un kvalifikācijas speciālistu. Jautājums - kā tos piesaistīt Latvijai. Tie mūsu darba devējiem ir ļoti nepieciešami," pauda Zariņa.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti