Tautību klasifikatorā joprojām ir tikai «čigāni»; vārdu «romi» sola iekļaut

Valdības apstiprinātajā tautību klasifikatorā  tautība “roms” nav minēta, tikai “čigāns”. Ierēdņi skaidro, ka joprojām drīkst lietot abus tautības nosaukumus, tomēr politkorekti būtu čigānus uzrunāt par romiem. 

Kultūras ministrijā skaidro, ka iniciatīva čigānus saukt par romiem nāca no Eiropas čigāniem. Vēl 1971.gadā pasaules kongresā romi vienojās, kas tas būs viņu tautības universālais pašnosaukums.

“Iestājoties Eiropas Savienībā, un tā ir arī citu valstu tendence, mēs aizvien vairāk izmantojam valsts dokumentos tā saucamo politkorekto apzīmējumu – romi,” atzina ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāvis Deniss Kretalovs.

Arī Latvijas čigāni jeb romi norādījuši, ka labāk un korektāk būtu, ja sabiedrība viņus uzrunātu par romiem.

“Viņi ir pauduši viedokli, ka vārdam “čigāns” ir nedaudz negatīva pieskaņa atsevišķos gadījumos. Bet lielākoties viņiem nav nekas pretī, ka Latvijā, Latvijas kontekstā izmantots vārds “čigāns”. Mēs, izmantojot šo vārdu, politikas plānošanas dokumentos, balstāmies uz Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta  praksi,” skaidroja Kretalovs.

Taču tautību klasifikatorā, ko apstiprina Ministru kabinets, joprojām ir “čigāns”, nevis “roms”. Vārds “čigāns” atrodams arī profesiju klasifikatorā, visās latviešu valodas vārdnīcās un ir nostiprinājies frazeoloģijā.

Bet Valsts valodas centrā uzsver, ka ne jau tautību klasifikators ir noteicošais dokuments, kas nosaka kā lietojams tautības apzīmējums, ir arī citi dokumenti un normas.

“Viens no gadījumiem, kad pareizas ir abas formas, piemēram, ir līvi un lībieši. Viens ir latviešu dotais nosaukums lībieši un otrs pašnosaukums – līvi. Līdzīgi ir ar čigāniem jeb romiem. Arī dokumentos, kuros ir vārds romi, tomēr vismaz sākumā ir atšifrēts romi jeb čigāni,” stāstīja valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška. 

Lai likvidētu šķietamo pretrunu starp valdības dokumentiem un tautību klasifikatoru, drīzumā paredzēts izdarīt izmaiņas klasifikatorā, lai līdzās vārdam “čigāns” būtu norādīts arī apzīmējums “roms”.

Romi ir viena no etniskajām minoritātēm, kura visbiežāk tiek piesaukta tad, kad ir runa par diskrimināciju. Un tas, ka šī diskriminācija pastāv, pie tam vairākās jomās, konstatēts arī tirgus un sociālā pētījuma centra “Latvijas fakti” pētījumā “Romi Latvijā”.

Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 7800 romu, bet vidusskolās mācās 36 romi, pēc tā jau var konstatēt problēmu, norādīja  biedrības “Alternatīva” priekšsēdētājs Dainis Krauklis.

“Sociālos jautājumos un citos aspektos vajag nopietnas darbības, lai veicinātu romu labklājību, nevis dzīvošanu vai pat izdzīvošanu Latvijā,” uzsvēra Krauklis.

Aptauja atklāja būtisku nereģistrētā bezdarba īpatsvaru romu iedzīvotāju grupā, ko neuzrāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka viņus neņem darbā  tautības dēļ.

“Romu gadījumā svarīgi strādāt pie primārās motivācijas, kad mums ir jāparāda šiem cilvēkiem, ka viņi ir gaidīti mūsu sabiedrībā, ka mēs esam gatavi viņiem palīdzēt un ka viņi var izrauties no sociālās atstumtības sloga, kas viņiem ilgstošā periodā mūsu Latvijas neatkarīgajā valstī ir radies,” sacīja socioloģe, projekta vadītāja Oksana Kurcalte.

Pēc statistikas datiem 94,4 procenti romu ir Latvijas pilsoņi. Vislielākās romu kopienas dzīvo Ventspilī, Rīgā un Jelgavā. Ienākumi uz vienu ģimenes locekli trešdaļai romu ir līdz 60 eiro mēnesī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti