Tautfrontieši svētkos vēl lielāku pašapzinu un paškritiku

Saliedētība, labklājība un izglītoti ļaudis - tās ir lietas, ko Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā valstij vēl bijušie tautfrontieši un citi Atmodas laika darbinieki, kas šonedēļ bija sapulcējušies Latvijas Zinātņu akadēmijā uz Tautas frontes divdesmit piektajai un neatkarības atjaunošanas divdesmit trešajai gadadienai veltītu pasākumu. Emocionālā gaisotnē viņi atminējās brīvības atgūšanu un tā laika ideālus.

„Pastiepties uz pirkstgaliem un paskatīties uz Latviju ar saimnieka acīm, kurš savu zemi mīl un sargā," tā 4.maijā aicina kādreizējā Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka. Tāpat kā daudzi Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākuma viesi, viņa uz Latvijas nākotni raugās ar optimismu, lai gan skumdina lielais aizbraukušo pulks.

„Mēs esam no dzīves, no dabas apveltīti ar to, ka mums nav katastrofu, nesprāgst bumbas un, paldies Dievam, nav karu. Ir tikai viens - jādzīvo labticīgi un ar cieņu vienam pret otru. Un galvenais - ar pašapziņu, ka es dzīvoju Latvijā un ar katru dienu te kļūst arvien labāk. Jā, patlaban vēl ir grūti, bet es taču redzu, ka šī valsts iet uz priekšu!" saka Čebotarenoka.

Pārticība un drošība par savu nākotni - lai gan tāls mērķis, tomēr lēnītēm Latvija šai virzienā iet, spriež kinorežisors Jānis Streičs. Viņš saka - ir jāvairo valstiskā apziņa.

„Dod Dievs mieru, dod Dievs vairāk saprāta. Latvijā ir daudz pozitīva, daudz laba, kam traucē nesakārtotība un birokrātija, bet par spīti visam, redziet, kā dabā - nāk pavasaris! Aprīļa sākumā vēl bija sniegs, aprīļa beigās - jau pumpuriņi. Ticēsim, ka arī Latvijai tā būs," novēlēja Streičs.

Vēsturniece Ilga Apine, kas daudz pētījusi mazākumtautību politiku, atzīst, ka pirms 25 gadiem visiem bijušas cerības uz lielāku saskaņu starp iedzīvotājiem, bet integrācijas mērķi joprojām nav izdevies sasniegt. Tam gan neesot par vēlu.

„Integrācija jau nekur nav zudusi un īstenībā visu laiku notiek. Jo tas ir smags process, saka Apine. Savukārt latviskās pašapziņas celšanai, pēc profesores domām, labākās zāles būs ekonomiskā augšupeja.

„Man kaut kā gribas cerēt, ka tā ekonomiskā labvēlība arī iedvesīs lielāku pašapziņu. Diez vai kaut kādas valstiskās audzināšanas stundas, ko mēs gribam ieviest skolā, dos to pašapziņu. Tā jau ir tāda abstrakta lieta, to vajag izjust iekšēji," norāda vēsturniece.

Savukārt bijušais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns atgādina - mēs dzīvojam iespēju valstī, un šīs iespējas ir jāizmanto. Viņaprāt, valsts galvenajam mērķim jābūt izglītotai tautai, kas nejūtas lieka Latvijā un vēlas šeit dzīvot ar kuplu bērnu bariņu, saudzē dabu un dzīvo sakoptā vidē.

 Tas arī ir svarīgākais - ko darīt jau ir, bet ļoti daudziem negribas. Viens - slāpes pēc izglītības, mēģināt atjaunot sevī Dullā Daukas sindromu un otrs - iet un darīt. Domāju, ka mums jābūt paškritiskiem - ļoti bieži mēs vairs neesam tā strādīgā, darba tikuma tauta. Pirms pārmetam kādam citam un prasām no kāda cita, vajag padomāt, vai paši esam strādājuši un gribam to darīt," pamāca Īvāns.

Lai Latvija kļūtu par ziedošu valsti gan tiešā gan pārnestā nozīmē, 4.maija deklarācijas klubs šodien aicina visā Latvijā stādīt puķes - pie mājām, pie veikaliem, pa ceļam uz darbu, skolu vai baznīcu. Tautfrontieši cer, ka tā kļūs par skaistu tradīciju, kādas 4.maijam līdz šim ir trūcis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti