“Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
ĪSUMĀ:
- Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā
- Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte
- Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,8 gadi
- Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %
- Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %
- Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos novados
- 32% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
- Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
- Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums
Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76% salīdzinājumā ar 0,64% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59% un migrācijas dēļ – par 0,17%.
Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 000.
Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.
“Tas iedzīvotāju skaits, protams, samazinās, un tas ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai un attīstībai. [..] Būs mazāk iedzīvotāju, kas uzturēs vecāka gadagājuma iedzīvotājus un uzturēs jaunāko paaudzi. Tā demogrāfiskā slodze ļoti būtiski pieaug,” pauda Zukula.
Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka īpaši satraucoši ir dzimstības rādītāji, kas pērn bija zemākie pēdējo simt gadu laikā.
Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 600 bērnu – par 1234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28 900 cilvēku – par 1135 jeb 4,1% vairāk.
Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī.
Pērn nomira par 11 300 vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8900), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada.
Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3200, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati
Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte
2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2%, bet aizbraucēju – par 17,8 %.
Latvijā no citām valstīm ieradās 8800 iedzīvotāju (par 2400 mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12 000 (par 2600 mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2500 jeb 28% iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2000 cilvēku jeb 22,2% no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2200).
Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2900 iebraucēju (par 1300 jeb 31% mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1000 imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstīm kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.
2020. gada imigrācijā 4700 jeb 53% iebraucēju bija reemigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5100 jeb 46%). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7900, kas bija par 13,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37% – emigrēja 1900 (2019. gadā – 2900). Uz Vāciju izbrauca 2300 iedzīvotāju (par 23% mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11% samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72%).
Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,8 gadi
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4400 bērnu mazāk nekā 2016. gadā.
Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 14 500 jeb 1,2%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2300 jeb 0,6%.
To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,5% līdz 20,8%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45 gadiem Latgalē.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits 0–14 gadu vecumā pieauga par 9000 (3 %), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju skaits samazinājās par 199 000 (14%), bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits (vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 000 (3%).
Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %
2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2%, krievi – par 1,6%.
Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā un 12% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8% – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7% – Ukrainā, 1,2% – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,1% bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 % Īrijā un 0,3 % Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,7% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3%), 10,1% nepilsoņi (10,4%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,1%), 1,1 % – citu valstu pilsoņi.
51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %
2021. gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu (no 18 gadiem) un 41% sieviešu bija precēti, 35% vīriešu un 25% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71% vīriešu un 65% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos novados
Valstī bija 1,29 miljoni jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju un 603 000 jeb 32 % lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
2020. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3400. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē– par 1,8% (4500), Vidzemē – par 1,1% (2100), Kurzemē par 1,1% (2600), Zemgalē – par 0,9% (2100). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1% jeb 6500.
Pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17% (52 000) iedzīvotāju, Vidzeme – 14% (29 000), Kurzeme –13% (35 000), Zemgale – 11% (27 000), Rīga – 7% (45 000), un vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2% (7000).
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5% jeb par 263 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,3 % (427), Daugavpilī – par 1,2 % (960), Rīgā – par 1% (6502), Rēzeknē – par 1% (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par 0,5 % (349), Jelgavā – par 0,3% (181), bet vismazāk – Valmierā – par 0,2% (47). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.
2020. gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi.
Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1–4 iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados.
Lielāks pieaugums – par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš – reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (5,5 % jeb 638).
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais būs Ogres – 57 600 un Valmieras – 51 400 – novads, vismazākais – Valkas novads ar tikai 7600 iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9200.
Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.
32% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 48% no pilsētu iedzīvotājiem.
Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas un 27 Valmieras apkaimēm. Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 000, 41– 45 000 iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.
Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1800. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2% Jelgavā līdz 14,7% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8%.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1% Pierīgā līdz 63,7% Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1300, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5200 un Latgalē – par 4 tūkstošiem. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9%), novados – visvairāk Baltinavas (69,1%), vismazāk Strenču novadā (59%).
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.
Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums
Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1,33 miljoni (par 1200 vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2600, bet jau sešus gadus pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3800.
Igaunijā iedzīvotāju skaits 2020. gadā pieaudzis par 0,1%.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2,795 miljoni (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1100). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18 900, taču otro gadu pozitīvs migrācijas saldo – 20 000. Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
