Tautas skaitīšana sniedz demogrāfiem, sociologiem un ikvienam interesentam plašus un neaizvietojamus datus. Nākamgad uzzināsim, kā mainījies iedzīvotāju skaits un dzīvesvietu izvietojums valstī. Latvijā tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados.
„Gatavošanās sākās uzreiz pēc iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad sapratām, ka Iedzīvotāju reģistrā, ko mēs ļoti labi varam izmantot dažādiem citiem mērķiem, deklarēto iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks nekā faktiskais cilvēku skaits.
2012. gadā mēs izstrādājām metodi iedzīvotāju skaita novērtēšanai. Tas bija pirmsākums administratīvo reģistru izmantošanai.
Arī pārējos rādītājus, kas nepieciešami tautas skaitīšanai, mēs varam iegūt no administratīvajiem reģistriem. Piemēram, par profesiju, nodarbinātības statusu, izglītības līmeni, arī informāciju par mājokļiem. Nu, lūk, un nākamgad mūsu intervētāji nedosies ne pie viena uz mājām, kas arī ļoti labi sakrīt ar šī laika tendencēm,” pastāstīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Sigita Šulca.
Pašlaik Iedzīvotāju reģistra dati un CSP apkopotā informācija par iedzīvotāju skaitu atšķiras par 8% vai apmēram 200 000 cilvēku, savukārt, apzinot informāciju no datu bāzēm, statistiskā kļūda varētu būt vien 2%. Tautas skaitīšana bez anketēšanas varētu nesniegt pavisam precīzu ainu par kādiem jautājumiem, taču statistiķu darbs ar datubāzēs lasāmo informāciju noteikti aizņems daudz mazāk laika. Tā sarunā ar Latvijas Radio jauno tautas skaitīšanas metodiku novērtēja Latvijas Universitātes emeritētais profesors demogrāfijā Pēteris Zvidriņš.
„Svarīgs tautas skaitīšanas kritērijs, kas starptautiskā statistikā tiek atzīts, ir individualitāte vai personiskums, lai noskaidrotu katra cilvēka dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli, etnisko piederību, izglītību un tā tālāk. Atsevišķās valstīs tautas skaitīšanas anketās uzdod jautājumus arī par reliģiju.
Mēs esam zaudējuši iespēju uzdot jautājumus, tādējādi, zaudējot mazliet kvalitāti, bet iegūstam šādā tautskaites kārtībā trīsreiz lētākas izmaksas,
tāpat arī ātrāk saskaitīs un izstrādās šos datu materiālus,” norādīja Zvidriņš.
CSP atzīst, ka atsevišķi profesora Pētera Zvidriņa minētie aspekti datu bāzēs tiešām pašlaik neparādās. Tomēr, jau 2017. un 2018. gadā aptaujā par ārējās migrācijas apsekojumu iekļāva jautājumus, piemēram, par mājās lietoto valodu un svešvalodu zināšanām. Protams, šie dati nav visaptveroši, taču statistiski precīzi parāda tendences, uzsvēra Šulca. Savukārt turpmākajos gados varētu būt runa par dzimtās valodas un reliģiskās piederības datu iekļaušanu kādos no pētāmajiem reģistriem.
Tautas skaitīšanas izmaksas līdz ar metodikas maiņu patiesi būšot gandrīz trīs reizes mazākas – tradicionālā anketēšana un tajās iekļauto datu apstrāde aizņemtu apmēram divus gadus un izmaksātu ap 10 miljoniem eiro, bet datu bāzu informācijas pilnvērtīgai apstrādei pietiks ar 3,5 miljoniem eiro. Turklāt CSP jaunos datus par iedzīvotāju skaitu plāno publicēt jau 28. maijā. Vēlāk rudenī būs jauni dati arī par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, profesijām, izglītību un citi.
Līdz tautas skaitīšanas sākumam CSP aicinās un atgādinās par nepieciešamību atsvaidzināt datu bāzēs esošo informāciju.
