Latvijas senākā pilsēta Ludza arī turpmāk apvienotajā Ludzas novadā būs administratīvais centrs. Ludzas novads nu kļuvis plašāks. Pievienoti trīs novadi – Ciblas, Kārsavas un Zilupes. Iedzīvotāju skaits – 22 000, un gada kopīgie ieņēmumi ir 28 miljoni eiro. Trešā daļa no šīs naudas nāk no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
“Pirmais ir darbavietas, kur strādāt, kur maizi pelnīt. Mēs pirmajā vietā liekam tēriņus, tēriņus, tēriņus. Bet kur ņemt naudu? Pirmajā vietā jādomā, kur pelnīt, un kāda nozare pelnošākā,” sprieda Ludzas iedzīvotājs Pēteris Zaezerskis.
“Tālavijas ielā, kur es dzīvoju, jau sen sen nebija ūdens. Tagad ierīkoja ūdensvadu. Mēs jau bijām aizmirsuši, ka tāda greznības iespēja pastāv. Līdz šim ūdeni smēlām un nesām no akas,” stāstīja Ludzas iedzīvotāja Tatjana Kobelinska.
“Jā, Ludza ir uzposta, bet darba vietu pilsētā ir daudz par maz. Galvenokārt strādā kokzāģētavas. Un vēl pakalpojumu joma, bet arī tā pandēmijas dēļ knapi dveš,” sacīja Ludzas iedzīvotājs Aleksejs Tutins.
Uz Ludzu brauc strādāt gan no pašu pagastiem, gan arī no kaimiņu novadiem. Te iepērkas, apmeklē ārstus un kārto dažādas administratīvās un saimnieciskās lietas.
“Solīt sola, kad jau vēlēšanām tuvāk, bet pēc tam aizmirstas tie visi darbi solītie. Bet cenšas. [..] Vajadzētu ceļus labot,” atzina Isnaudas pagasta iedzīvotāja Aina Jevčuka.
“Pie skolas ir stadions labiekārtots. Vispār bērniem un vecākiem kopā šajā laikā ir ļoti labas atpūtas vietas,” tikmēr norādīja Ludzas iedzīvotāja Valentīna Abricka.
Ludzas pilsētas parks piedzīvojis rekonstrukciju. Nobruģēti celiņi. Uzlikti jauni soliņi. Pats interesantākais un galvenais ir āra klase nodarbībām dabas zinībās.
Pagājušajā gadā Ludzas novads tika atzīts par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību Latvijā.
Ludza ir viena no pilsētām, kas pēdējos gados uzcēlusi peldbaseinu. Valsts kontrole gan apšaubīja to lietderību. Tas izmaksāja gandrīz 2,4 miljonus eiro. Peldbaseins paredzēts ne vien pašu novada skolēniem un iedzīvotājiem, bet arī kaimiņu novadu Zilupes, Ciblas un Kārsavas – ļaudīm. Šobrīd tas slēgts Covid-19 ierobežojumu dēļ.
Pēdējos 4 gadus Ludzas novada atslēgu savās rokās turēja Edgars Mekšs no Zaļo un Zemnieku Savienības. Tagad līdzšinējam mēram atslēgas var pacensties atņemt pievienoto pašvaldību vadītāji, uz vietām šeit Ludzas novada domē nu pretendē arī pievienoto trīs novadu vadītāji. Tie ir Ciblas, Zilupes un Kārsavas mēri.
Ciblas novadā ir 5 pagasti un 2500 iedzīvotāju. Apmēram puse piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, un balsu vairākumu saņēma ZZS.
“Pašvaldībā kārtība ir, nav tā galīgi viss nolaists. Ceļi taisās... Cilvēku nav. Visas mājas tukšas. Cilvēku maz paliek. Skola pagaidām ciet. Dārziņš vēl turas. Dzīvojam, kā var,” stāstīja Ciblas iedzīvotājs Arnis Zujevs.
Daudzi raizējas, ka apvienotajā Ludzas novadā Cibla varētu zaudēt identitāti un kļūt par nomali.
“Par to visi baidās, pagaidām mēs paši velkam, bet, kas būs tālāk, kad pievienos, to neviens nezina,” piebilda Arnis Zujevs.
Vita Ruduša pirms deviņiem gadiem pārcēlās uz Ciblu no Rīgas un to nenožēlojot. Lēnām atjauno vectēva un tēva māju. Ir ierēdne, strādā Ludzā, arī dēliņu ved uz dārziņu pilsētā.
“Tie ceļi reizēm ir neizbraucami. Tas ir pats pats pirmais, kas būtu vajadzīgs. Žēl, ka mums samazinās pasta nodaļas. Tā tomēr ir kaut kāda vieta, kur cilvēks var aiziet un to pašu avīzi nopirkt, abonēt kaut ko. Pastnieki atved kaut kādas lietas no pilsētas. Pagaidām mums ir vēl feldšera punkts,” stāstīja Vita Ruduša.
“Viss jebkurā gadījumā ir Ludzā. Mēs braucam uz Ludzu. Mums Ciblas novads ir novads bez pilsētas,” viņa piebilda.
