Panorāma

Intervija ar Indijas ārlietu valsts ministru

Panorāma

Lietuva paplašina sašķidrinātās gāzes izmantošanu

«Tautas Panorāma»: labas skolas var pastāvēt arī laukos

«Tautas panorāma»: Labas skolas atrodamas gan pilsētās, gan laukos

Daudzkārt ir dzirdēts uzskats – ja vēlas, lai bērns saņemtu labu izglītību, jāatrod iespēja viņu sūtīt skolā pilsētā - vēlams turīgā -, jo lauku skolas nespēj piedāvāt mācības vajadzīgajā kvalitātē. "Tautas Panorāmas" laikā savāktie dati, kā arī pašu iedzīvotāju stāstītais parāda, ka šāds pieņēmums bieži ir patiess. Tomēr ne vienmēr. Turklāt nereti pašvaldībās, kur uz vienu skolēnu tiek tērēti vislielākie līdzekļi, eksāmenos nebūt nav labākie rezultāti.

“Tautas Panorāmas” laikā viens no kritērijiem, uz kuriem LTV “Panorāma” raudzījās, vērtējot pašvaldības, bija izglītība. To vērtēja gan no finanšu, gan vidusskolēnu eksāmenu rezultātu viedokļa.

Lielākajā daļā pašvaldību uz vienu skolēnu tērē no 4000 līdz 6000 eiro gadā. Taču kopējā amplitūda plaša - no 3441 eiro Rēzeknes pilsētā līdz 9347 eiro Burtnieku novadā. 

Viena skolēna izmaksas atkarīgas no vairākiem aspektiem.

Piemēram, ja nesen atjaunota skolas ēka, pašvaldības līdzfinansējums tiek rēķināts iekšā šajā summā. Tāpat izmaksas saistītas ar skolu tīklu – jo vairāk pustukšu skolu novadā, jo vairāk izmaksā viena skolēna mācīšana. Arī jāņem vērā, kādas izglītības programmas skolas īsteno, jo, piemēram, speciālo programmu īstenošana maksā dārgāk.

Tajā pašā laikā – lielākas izmaksas uz vienu skolēnu var nozīmēt arī, ka pašvaldība spēj saviem skolotājiem vairāk piemaksāt pie algas vai pirkt dārgāku aprīkojumu. Tāpēc ir daudz novadu, kur viena bērna izglītošanai iztērētās naudas apjoms tieši neatspoguļojas sasniegtajos rezultātos.

Piemēram, Viļakā, kur uz vienu skolēnu gadā tērē 4419 eiro, matemātikas eksāmenā skolēnu rezultāti pārsnieguši 70%, tā ierindojoties starp labākajiem valstī. Tieši blakus – Baltinavas novads. Uz vienu skolēnu gadā tērē par 2000 eiro vairāk nekā Viļakā, bet matemātikas eksāmenu rezultāti stipri pieticīgāki – vien 42% apmērā.

Līdz ar to secināms, ka izglītības kvalitāte lielā mērā atkarīga no katras pašvaldības spējām piesaistīt un noturēt spēcīgus skolotājus, ieguldīt labā aprīkojumā.

Skolas ar labākajiem rezultātiem bieži tiešām koncentrējas ap lielajām pilsētām – piemēram, Rīgā – 89%, Daugavpilī – 80%, Rēzeknē – 64%. Taču ne visos gadījumos. Piemēram, Jēkabpils pilsētā labākās skolas rezultāts ir krietni zem 50% līmeņa. Kamēr, piemēram, Līvanu novada Rudzātu vidusskolā tas pārsniedz 60%.

Arī iedzīvotāji daudzos novados "Tautas Panorāmas" žurnālistiem stāstīja, ka izglītības tematam rūpīgi seko līdzi. Viedokļi, vai skolas par katru cenu jāsaglabā vai arī pustukšās jāslēdz, viņu vidū dalās.

Savukārt ir novadi, kur iespējams mācīties tikai līdz pamatskolas līmenim, bet nevienas vidusskolas vairs nav.

"Saprotams, ka mums ir 119 pašvaldības un nav katrā novadā nepieciešama vidusskola, ja ir noteiktā attālumā pieejama kvalitatīva vidusskola, kas ir blakus teritorijā, blakus novadā,"

sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Vaicāta, cik ir pieļaujamais attālums, viņa saka, ka atbilde būs septembra beigās.

Jautāta, kādas lietas nosaka iespējas iegūt labu izglītību, viņa klāsta: "Droši vien tur var sadalīt trīs lietas. Pirmais ir stereotipi. Ir daļa no stereotipiem, ka ir tikai piecas lielas ģimnāzijas Rīgā un tās ir vienīgās skolas, kas ir labas (..) Otrs - ir skaidrs, ka tas ir atkarīgs arī no infrastruktūras – un tas ir tas, ka jūs pieminējāt, cik pašvaldība ir ieguldījusi modernā skolas mācību vidē un vai tur ir pieejamas laboratorijas, vai tur ir pieejamas modernas tehnoloģijas. (..) Trešais ir tas, ko es pieminēju – ka tie ir arī skolas pašas uzstādījumi par kvalitāti: vai skolā domā par izglītības kvalitāti, par skolēnu mācību sasniegumu dinamiku -  tātad, cik skolēns var izdarīt, bet dara vairāk - tad tas atkal ir skolas iekšējais jautājums. Bet viennozīmīgi, mums ir labas skolas ar labiem rādītājiem arī ne pilsētās," saka Papule.

Šie apstākļi tiks ņemti vērā, arī piedāvājāt optimālo skolu tīklu valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt