Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta un lielākā pašvaldība, kurā šovasar vēlēsim jaunu domi, jo Rīgā ārkārtas vēlēšanas jau notikušas. Daugavpilī visa kā ir daudz – daudz cilvēku, daudz kultūru, daudz valodu un, ko tur slēpt, – daudz arī problēmu. Piemēram, liels bezdarbs, ko sarunās ar “Tautas panorāmu” vietējie minēja kā lielāko problēmu, uz kuras risinājumu cer no jaunās domes.

“Kas ir tā lieta, ko vajag mainīt Daugavpilī? Pilnīgi visu! Visu valdi! Visu, kas tagad ir, vajag nomainīt, jo visur valda bardaks!

Mums lielākā problēma, ka nepietiek jaunatnes. Jaunatne brauc prom. Tas ir pats lielākais un vajadzīgākais. Jaunatne un darbavietas!” tā saka Edgars, kurš pēc strādāšanas ārzemēs atgriezies dzimtajā Daugavpilī uz palikšanu un veido savu biznesu.

Cilvēki aizbrauc

Aleksejs pēdējos gadus dzīvo Vācijā un dzimtajā pilsētā iegriežas tikai ciemos. “Skaisti jau izskatās. Kaut kas tiek darīts. Ceļi un tā. Bet darba iespējas, īpaši jauniešiem, šeit ir ierobežotas. Centrs ir skaisti uztaisīts, bet rajoni... Mēs kādreiz dzīvojām Ķīmiķu ciematā. Tagad iebraucu tajā un skatos – viss tāds vecs, nolaists. Centrā skaisti, bet ārpus tā – diez kas nav. Iegāju savā dzimtajā kāpņutelpā. Nav tā ka bailīgi, bet nesmuki izskatās, slikti ož, un tad es domāju – kā es te varēju dzīvot!”

“Risināmu problēmu ļoti daudz. Izmirstoša pilsēta. Iedzīvotāji aizbrauc. Bet tā jau ir valsts mēroga problēma. Tas attiecas uz visu valsti,” stāsta Aleksandrs.

“Daudz ko vajag darīt. Ir ielas, kas vispār nav izbraucamas. Arī tramvaju līnija uz cietoksni – visu laiku remontē, taisa, pārtaisa, kaut kas nesaprotams.”

Viens no Daugavpils pašreizējās pašvaldības lielākajiem projektiem – Stropu ezera promenādes un peldvietas labiekārtošana. Tāpat jāpiemin “Daugavpils siltumtīklu” trešās siltumcentrāles pārbūve. Vērienīgs projekts bija arī vairāk nekā 13 miljonus eiro vērtais Smilšu ielas dzelzceļa pārvads. Vairākiem apkārtnes iedzīvotājiem tas radījis būtiskas problēmas, bet pašvaldības atsaucību viņi joprojām nav sagaidījuši.

Nākamajai Daugavpils domei, visticamāk, nāksies atrisināt jautājumu par kompensācijām Smilšu ielas iedzīvotājiem, kuru nekustamā īpašuma vērtība būtiski samazinājusies, kopš burtiski pretī viņu logiem uzbūvēts jaunais Smilšu ielas dzelzceļa pārvads.

Bažas par skolām

Vēl kāda lieta, ko daugavpilieši sagaida no nākamās domes, – stingra iestāšanās par vietējām izglītības iestādēm, pasargājot tās no pārsteidzīgām reformām.

“Tirdzniecības skolu taisās vērt ciet. Bet Daugavpils tehnikumā, cik es zinu, plānots likvidēt automehāniķu grupu. Skolas jāsaglabā, lai mūsu bērniem būtu nākotne, lai studentiem būtu nākotne. Un lai tur tiktu sagatavoti kvalificēti darbinieki,” uzskata Vladislavs.

“Lien virsū mūsu universitātei. Grib tās statusu samazināt,” dusmojas Aleksandrs. “Tā ir reģionālā Latgales augstskola, ka te grib pielīdzināt kaut kādai vidusskolai. Jūs ko mīlīši – galīgi aptrakuši? Pareizi senais teiciens vēstīja – “Nav smadzeņu – tātad kroplis!””

Dieva aizmirsta pilsēta

Vairāki uzrunātie daugavpilieši neslēpj rūgtumu – viņi jūtas atstumti un valsts centrālās varas aizmirsti.

“Principā – lai vai ko ievēlētu domē, agri vai vēlu viņi aplaužas, jo viss lielā mērā ir atkarīgs no mūsu valdības, kas sēž Rīgā,” uzskata Vladislavs.

“Šī ir Dieva aizmirsta pilsēta, kas Latvijai neinteresē. Visa nauda tiek ieguldīta Rīgā. Kaut arī šī ir pēc lieluma otrā pilsēta. Lai vai cik nebūtu dīvaini, Rēzeknē ir patīkamāk, simpātiskāk un cilvēki dzīvo labāk nekā Latvijas otrajā lielākajā pilsētā,” spriež daugavpiliete Olga.

“Pati lielākā Daugavpils problēma ir radusies ārpus Daugavpils. Tādēļ pašvaldības spēkos nav to risināt. Jo visa politika tiek veidota no augšas,” prāto Nikolajs.

“Nevarētu teikt, ka par Daugavpili politikas veidotāji aizmirsuši. Drīzāk – mērķtiecīgi ignorē. Viņiem ērtāk ieguldīt līdzekļus Rīgā, kur paši dzīvo. Bet Daugavpili – iespējams arī tādēļ ka mēs esam krievu pilsēta – izdevīgāk atstāt kaut kur aizdurvē, kaut kur tur... tālumā.”

Vispirms Andrejs Elksniņš, tad Rihards Eigims, vēlreiz Elksniņš – un tagad Igors Prelatovs. Daugavpils domes priekšsēdētāji šī sasaukuma laikā mainījušies cits aiz cita, un daugavpilieši nemaz neslēpj, ka viņi šajā mēru karuselī ir apjukuši un vairs nespēj izsekot, kurš tad nu tagad ir pie teikšanas.

“Vajag, lai pašvaldība beidzot strādā, nevis tikai lamājas savā starpā. Viņi taču tur tikai plēšas par portfeļiem. Vajadzētu, lai izveido beidzot vienotu komandu un strādā,” secina Nikolajs.

Šī gada jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās par 15 vietām jaunajā Daugavpils pilsētas domē cīnīsies 154 kandidāti no 10 sarakstiem.

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.  Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.