Tautas frontes muzejā aktīvi rosās būvnieki, mākslinieki un muzejnieki. Vecpilsētas ielas vēsturiskā neatkarības centienu štāba rekonstrukcija jau gandrīz pabeigta – tapetes vairākās telpās atstātas tās pašas vēsturiskās, bet citviet piemeklētas autentiskas, arī koka sarkanās kāpnes ir saglabātas. Vairāku istabu stūri stilizēti iekrāsoti kādā spilgtā krāsā, kur atradīsies kādas jaunās ekspozīcijas daļas.
Trešajā stāvā pie tautas kustības vadītāja kabineta parketa grīda arī atstāta neskarta un ļoti čīkstoša, kas pašam Tautas frontes priekšsēdim, atmodas aktīvistam Dainim Īvānam raisa daudzas atmiņas.
„Muzejam jābūt mūsdienīgam. Māja jau bija diezgan sliktā stāvoklī, kad šeit ienāca Tautas fronte, un tā bija dzīves īstenība - čīkstošās grīdas, daži garastaini dzīvnieki, kas šeit skraidīja, un milzīgās cilvēku masas, kas šeit pārvietojās. Te ir tapuši svarīgākie dokumenti Latvijas vēsturē. Tādēļ bija doma, ka vismaz daļa mājas ir jāsaglabā pilnīgi memoriāla ar to padomisko auru un telpu smaržu, bet ar Atmodas elpu klāt. Tas rada labu kontrastu,” stāsta Dainis Īvāns.
Pēc Atmodas beigām māja ir eksistējusi, bet viņa nav bijusi piepildīta ar tādu saturu, kas pievilinātu cilvēkus un stāstītu par mūsdienu Latvijas svarīgāko vēstures notikumu, spriež Īvāns. Darbi šajā mājā līdz ar atklāšanu nebeigsies, bet gan sāksies aktīvs muzeja dzīves posms.
„Īstenībā pat ir dīvaini, ka māja ir uzpucēta, bet, šeit staigājot, es sajūtu pat vairāk to Atmodas garu nekā tad, kad tā stāvēja tukša, pamesta, šeit nekas nenotika un pastāvēja Tautas frontes muzejs, kuram nebija jaunās ekspozīcijas. Es domāju, to garu sajutīs arī apmeklētāji. Materiālu būs pietiekami daudz un saprotami dažādu paaudžu cilvēkiem. Mūsu uzstādījums bija arī, ka muzeju nevajag taisīt ne pensionāriem, ne skolēniem, ne studentiem atsevišķi. Tam jābūt daudzfunkcionālam, plaša vecuma diapazonam, kas pierāda arī Atmodas būtību, jo tur vienoti ierindā gāja dažāda vecuma iedzīvotāji,” norāda Īvāns.
Muzeja direktore Meldra Usenko stāsta, ka gada laikā padarīts ir daudz, lai tieši pēc mēneša muzeju atklātu sabiedrībai Tautas frontes 25. gadadienā.
Šis neatkarības cīņas štābs ir dzīvs piemineklis, un 1. oktobrī tādu pašu muzeju atklās Tallinas tautas atmodai, bet mūsu muzejs ir vienīgais, kas atrodas vēsturiskajā ēkā. Usenko izceļ arī krājuma nozīmību Baltijas mērogā.
„Tā arī ir mūsu atbildība, ka šeit ir jābūt muzejam ar savu krājumu, ar savu fondu. Kā piemērs tam bija, ka mēs konstatējām, ka tikai te Rīgā ir saglabājušies tie pirmie dokumenti, kad Pērnavā un Cēsīs Baltijas valstu fronšu vadītāji bija parakstījuši vienošanos par akcijas veidošanu. Un šie dokumenti no izbraukuma sanāksmes, kas bija parakstīti ar datumu, laiku un vietu, tie ir saglabājušies tikai pie mums Rīgā. Lietuviešiem un igauņiem tie gājuši zudībā,” stāsta Usenko.
Otrā stāva bijusī frontes sēžu zāle arī atjaunota, bet šeit parādīsies arī kāds jauns vēsturisks objekts no LTF dibināšanas kongresa 1988. gada 8. oktobrī.
Ēvalds Valters bija tikai viens no daudzajiem dalībniekiem vēsturiskajā kongresa, kas tautai teica uzrunu, un Usenko kopā ar vienu no jaunās ekspozīcijas veidotājiem, filozofu Arti Sveci ar prieku atklāja, ka vēsturiskā tribīne, no kuras šīs spēcīgās un aizkustinošas uzrunas teiktas, nu atradīsies muzejā.
"Šī telpa būs veltīta pirmajam Tautas frontes darbības gadam, un nosacīti mēs it kā nokļūsim Kongresu namā, kur notiek Tautas frontes 2. kongress un šeit būs izstādīta oriģinālā tribīne," stāsta Artis Svece.
"Tribīne ir liela, un tā kā pa durvīm neizjauktā veidā to nebija iespējas ienest, bet tomēr pa logu to izdevās iecelt, un turpmāk tā atradīsies šeit otrajā stāvā," turpina Usenko.
"Līdzās būs fototapetes, būs teksts, būs video. Mēs ceram, ka tas būs tāds vienots veselums," papildina Svece.
Svece vēl stāsta, ka šī muzeja specifikā liela daļa materiāla ir fotogrāfijas un dokumenti, te nav tik daudz eksponātu, kurus novietot vitrīnās apskatei, tādēļ tieši ar tehnoloģiju un arhīvu apvienošanas palīdzību centīsies apmeklētājus pārsteigt.
Muzejam ir svarīgi būt autentiskam, tiesa gan, vienlaicīgi tas ir ļoti šaurā telpā ierobežots, bet materiālu esot ļoti daudz un tie arvien aktīvi tiek vākti, tostarp būs apskatāms arī Īvāna leģendārais pelēkais adītais džemperis ar auseklīšiem un citiem latvju rakstiem.
„Īstenībā, tagad tā materiāla vākšana ekspozīcijai man pašam ir atklājusi daudz ko jaunu par Atmodu, jo izrādās tas, kas iesēdies mums atmiņā - kāda leģenda vai stāsts, bieži dokumenti pierāda ko citu,” atzīst Īvāns. „Jāteic mani jau muzejs pat ir izģērbis, veidojot ekspozīciju - te man līdzi ir tas džemperītis, kuru adījusi kāda latviešu sieviete un man dāvināja pirmajā Tautas frontes domes sēdē. Par to kāds krievu ģenerālis Imantam Ziedonim jautājis - kāpēc jūsu vadonis staigā šādā džemperī, tad viņš atbildējis, ka tā taču ir mūsu ģenerāļa forma. Tas turpmāk būs muzejā, un
mēs arī aicinām cilvēkiem nest materiālus, kas liekas svarīgi un kaut ko vēsta par atmodu, Tautas fronti kādā novadā, vai tie ir magnetofona ieraksti vai fotogrāfijas.”
Šogad Tautas frontes kustībai aprit 25 gadi un jubilejas pasākumi notiks 5.oktobrī, kad arī rekonstruētais muzejs ar jaunu ekspozīciju būs pieejams sabiedrībai.